Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Nosvērt neitrīno (2277/7)


Publicēts: 28.06.2010

Londonas universitātes koledžas kosmologiem ir izdevies pietuvoties izvairīgās neitrīno daļiņas masas noteikšanai, izmantojot nevis daļiņu paātrinātājus uz Zemes, bet lūkojoties Visuma dzīlēs.

Lai arī jau sen bija zināms, ka neitrīno daļiņai piemīt masa, tā ir ārkārtīgi maza un grūti izmērāma. Neitrīno spēj izlidot cauri svina gabalam, kurš ir vienu gaismas gadu biezs, nesaduroties ne ar vienu atomu.

Jaunākie rezultāti, kuri iegūti izmantojot Mega Z galaktiku kataloga datus, liecina, ka neitrīno masa nepārsniedz 0,28 elektronvoltus, kas ir mazāk nekā viena miljardā daļa no ūdeņraža atoma. Šo mērījumu var uzskatīt par līdz šim visprecīzāko.

Pētījums, kuru vadīja profesors Ofers Lēevs, balstījās uz pieņēmumu, ka neitrīno daudzumam ir ietekme uz Visumā sastopamo matēriju, kura veido galaktiku grupas un kopas. Tā kā neitrīno ir ļoti viegli, tie pārvietojas ar lielu ātrumu, izlīdzinot Visuma "sadrumstalotību". Analizējot galaktiku izvietojumu un "sadrumstalotības" izlīdzināšanās efektu, zinātnieki spēja noteikt augšējo neitrīno masas robežu.

Mega Z galaktiku trīsdimensiju katalogā atrodamas vairāk kā 700 000 galaktiku, kuras reģistrētas SDSS (Sloan Digital Sky Survey) projekta ietvaros. Kosmologi noteica attālumus līdz šīm galaktikām, izmantojot jaunu metodi - izmērot katras galaktikas krāsu. Apkopojot iegūtos datus ar kosmiskā mikroviļņu fona starojuma svārstību karti, viņi ieguva informāciju par neitrīno daļiņām.

"Lai arī neitrīno daļiņas sastāda mazāk kā 1% no visas matērijas, tiem ir ļoti liela nozīme kosmoloģiskajā modelī. Tas ir fantastiski, ka šai niecīgajai un izvairīgajai daļiņai ir tik liela ietekme uz Visumu," teica doktors Šons Tomass.

"Šī ir viena no visefektīvākajām neitrīno masas noteikšanas metodēm. Pastāv lielas cerības, ka tuvāko gadu laikā mums izdosies noteikt precīzu šīs daļiņas masu," teica doktors Filipe Abaddla.

Pētījuma autori ir pārliecināti, ka plašāka mēroga Visuma pētījumi, kā, piemēram, starptautiskais Tumšās enerģijas projekts, ļaus precīzi noteikt neitrīno masu.

University College London

Komentāri

  1. peleks tieši 28.06.2010 domāja šādi:

    1/1.000.000.000 no ūdeņraža atoma... pff, kā kko tādu var nosvērt skatoties uz galaktikām, kkā galīgi nesaprotu, varbūt kāds var apskaidrot daudzmaz cilvēcīgi ar kkādiem piemēriem ?? :))
    p.s. tas lielums tak ir praktiski nekas :D

  2. peleks tieši 28.06.2010 domāja šādi:

    un ja jau šamais gaismas gadu biezam svinam brīvi iziet cauri, tad kā var uztvert ar antarktīdas ledus lēcu viņus, tai tak visp biezums salīdzinši ir nekāds..

  3. Nelabojams tieši 29.06.2010 domāja šādi:

    Zeme otrā pusē kalpo par filtru, kas aiztur visu pārējo. Tātad, ja konstatē, ka kaukas ir nācis no apakšas, tas visdrīzāk būs tieši neitrīno. Šamo ir ļoooti daudz un tāpēc laiku pa laikam kāds "aizķeras" tai ledus blāķī, kaut gan protams lielum lielais vairums izskrien cauri arī tam.

  4. peleks tieši 29.06.2010 domāja šādi:

    nu jā bet kas ir zeme ar savu diametru un kas ir gaismas gads ar svinu, ta jau sanāk, ka viņi tur var gaidīt gadiem, kamēr kāds ieķeras.. :D

  5. Jupis tieši 29.06.2010 domāja šādi:

    Ja katru Zemes kvadrātmetru šķērso kvadriljons neitrīno sekundē, tad kāds no tiem aizķerās, arī negaidot veselu mūžību.

  6. P tieši 29.06.2010 domāja šādi:

    Tad no kurienes pieņēmums, ka šis neitrīno spēj izlidot cauri gaismas gadam ar svinu?

  7. Maris tieši 29.06.2010 domāja šādi:

    Lai saprastu, kā neitrino var izlidot gaismas gadam ar svinu cauri, bet ietriekties tādā mazā objektā kā Zeme vai ūdens rezervuārs pietiek ar elementārām statistiskās matemātikas zināšanām. Vienkārši sakot, katru reizi, kad neitrino lido cauri kādam objektam, ir ļoti niecīga iespēja, ka tas neizskries cauri pa atomu tukšajām vietām, bet trāpīs kādā protonā, neitronā, elektronā utml. Līdz ar to, ņemot milzīgu daudzumu ar neitrino, agrāk vai vēlāk kāds ietrieksies arī mazos objektos, jo varbūtība saskrieties tomēr ir augstāka par 0.
    Turklāt apgalvojums, ka neitrīno spēj izlidot cauri gaismas gadu lielam svina gabalam jau nenozīmē, ka varbūtība šādam notikumam ir 1, tas nozīmē, ka varbūtība nav 0, līdz ar to, lai arī 99,999% neitrīno neizlidotu cauri tam svina gabalam, jo paspētu pa ceļam kaut kur ieskriet, tomēr niecīga daļa izlidotu cauri tā arī neieskrējuši nevienā atoma elementā.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE