Cilvēki uz Marsa
Publicēts: 27.02.2008
Divi studenti no MIT universitātes patlaban dzīvo uz Marsa. Kad viņi dodas ārpus no savas mītnes, viņi uzvelk skafandrus un iet cauri gaisa slūžām. Kad viņi izsūta e-pastu, tā pie adresāta nonāk aptuveni pēc 20 minūtēm.
Patiesībā tas nav īstais Marss, kuru patlaban varat vērot virs savām galvām naksnīgajās debesīs, bet gan tikai Marsa bāzes simulācija tepat uz Zemes, kas atrodas Jūtā.
Abi studenti Jūtas bāzē atrodas kopš 17. februāra. Šo eksperimentu mērķis ir pētīt dažādas loģistikas, mehāniskas, zinātniskas un psiholoģiskas problēmas, kādas varētu rasties cilvēkiem atrodoties uz Marsa.
Filips Kunio piedalās "gudrās kastes" projektā, kura mērķis ir izstrādāt konteineri, kas nav lielāks par kurpju kasti un būtu izmantojams planētu izpētes darbos. Gan konteinerim, gan tā saturam tiek piestiprināti nelieli radioraidītāji, kas palīdz sekot līdzi, kur tas tiek novietots. Šie radio identifikatori spēj brīdināt pētniekus, ja saturs ir nepareizi sakārtots un arī vai krājumi tūlīt beigsies.
Sāra Khāna savukārt pēta ģeoloģisko un bioloģisko izpētes ceļojumu loģistiku tuksnesī, izmantojot visurgājēju tehniku.
Abi studenti valkā skafandru simulāciju. Dienas laikā viņi vāc augsnes paraugus un veic dažādus eksperimentus. Katras dienas beigās viņi raksta atskaites un labo instrumentus, ja tie ir bojāti.
Lai arī šā tipa eksperimenti notiek uz Zemes, patiesie apstākļi uz Marsa ir visai līdzīgi.
Khāna un Kunio cer, ka kādu dienu varēs piedalīties NASA projektā, kas nogādās cilvēkus uz sarkano planētu. Khānas studijas tiek veltītas nolaišanās mehānismiem, kas varētu nogādāt cilvēkus uz Marsa virsmas. Cilvēku nosēdināšanai jābūt daudz maigākai nekā visurgājēju nomešana gaisa spilvenos. Khāna neatteiktos pati doties uz Marsu, bet domā, ka viņas izredzes ir niecīgas.
Kunio savukārt nodarbojas ar pašuzturošu dzīvību nodrošinošo sistēmu izstrādi, kas noderēs gan Marsa, gan Mēness kolonizācijā.
Ikdienas atskaites var lasīt šeit (angļu val.). Papildus ir pieejamas arī tiešsaistes kameras.
Physorg.com
Komentāri
Aspirīns tieši 11.04.2008 domāja šādi:
Izskatās ļoti interesanti.Domāju,ka nemaz tik tālu vairs nav tas laiks,kad cilvēks izkāps uz Marsa.Lai siem abiem cilvēciņiem veicas!
mario tieši 25.07.2009 domāja šādi:
ja cilvēka ceļojums uz mēnesi ir bijis, tad ir kā kāpšana pa trepēm. mēs esam uzkāpuši tikai ar vienu kāju. jādodas līdz marsam, lai uzkāptu ar otru. tad būtu pilns solis cilvēkam un cilvēcei. mēness ir tikai pussolis.
Asphyxiated tieši 27.07.2009 domāja šādi:
Mēness un Marss ir apdzīvots. Mēness ar ārpuszemes civilizācijām un Marss ar ārpuszemes vai vietējiem. Viss šitas ir lielo melu turpinājums, uz kuru visi iekrīt, jo tas ir borēts veselu paaudzi.((
cydonia tieši 27.02.2013 domāja šādi:
>Aspirīns
Domāju,ka nemaz tik tālu vairs nav tas laiks,kad cilvēks izkāps uz Marsa.
tas ir politisks jautājums. vismaz līdz šim tā ir bijis. jo praktiski visas kosmiskās lietas līdz šim apmaksā valdības. izņemot specifiskus biznesa lauciņus, piemēram retranslācijas pavadoņus.
tīri tehniski mēs jau sen varam aizlidot uz marsu. protams, reāla projekta ietvaros nāksies izdarīt kaudzi ar atklājumiem, radīt jaunus materiālus, inženiertekniskus un tehnoloģiskus risinājumu utt. bet mēs to visu varam.
90to sākumā, kad asv prezidents bija bušs vecākais, space shuttle jau bija attapusies pēc challenger katastrofas, padomju savienība sabrukusi, dzelzs priekškars kritis, aukstais karš beidzies... bija ietājies tāds nedaudz panīkums. bušs nodomāja, ka būtu labi sapurināt nāciju un vērsās pie nasa. - vai mēs varētu aizlidot uz marsu? nasa padomāja un... - jā! protams! nav problēmu! 400 miljardi un lidojam. (nav ne jausmas cik tas ir mūsdienu naudiņās. droši vien triljards+). uz ko asv valdība padomāja un teica, - nē, paldies, padārgi.
nometot fantastiku un atstājot tikai pamatotus konceptus pilotējamiem lidojumiem uz marsu, pēdējo 60 gadu laikā to ir bijis apmēram 60. sākot ar vernera fon brauna piedāvājumiem 50to sākumā. pēdējos gados šādu priekšlikumu ir vairāki ik gadu. tehniskie risinājumi visdažādākie. kopsaucējs ir izmaksas. un tās ir milzīgas. protams, salīdzinot ar ko. pentagona gada budžets ir lielāks par jebkuru pilotējamu marsa misiju. ar pentagona budžetu mēs ne tik cik aizlidot vai kolonizēt, mēs droši vien varētu vienkārši emigrēt.
neliels cerību stariņs manuprāt pavīd no citas puses. jebkurš privātais projekts ir daudz lētāks nekā valdības projekti. spacex, orbital un tamlīdzīgie uzņem apgriezienus. varbūt tur meklējams risinājums... a varbūt i vienu, i otru sadarbošanās.
Spam tieši 27.02.2013 domāja šādi:
"Ar pentagona budžetu mēs ne tik cik aizlidot vai kolonizēt, mēs droši vien varētu vienkārši emigrēt."
Ha ha ha, labais! :D
Andis tieši 28.02.2013 domāja šādi:
Vēlviens plānotājs
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/455334-pirmais_kosmosa_turists_plano_misiju_uz_marsu
x-f tieši 28.02.2013 domāja šādi:
Īsti nesaprotu, kāpēc lai privātajiem būtu interese doties uz Marsu.
LEO – jā, tur ir valdību sponsorētā SKS, un privātie tikai nodrošina transporta pakalpojumus.
Asteroīdi – jā, pēc derīgajiem izrakteņiem.
Marss – nu, biznesu es tur nevaru saskatīt.. Tur nekā interesanta nav, neko no turienes atvest nevar. Vienīgais aiz matiem pievilktais iemesls tad atliek tas MarsOne realitātes šovs?
cydonia tieši 28.02.2013 domāja šādi:
>x-f
tomēr nevari pieņemt domu, ka cilvēce varētu izplesties ārpus zemes :)
var jau būt, ka esam gluži vienkārši par agru piedzimuši. es arīdzan neredzu nevienu sociālo iekārtu uz zemes, kas sekmētu iziešanu kosmosā. lai kā visādi cilvēki ir centušies organizēt savu sociālo vidi, tā vien liekas ka sēdēsim te līdz sūdi smelsies mutē. tik jautājums, vai tad jau nebūs pa vēlu?...
vienam tomēr piekrītu, kamēr dosimies kosmosā ar spridzināšanas un dedzināšanas metodēm, tikām tas būs gan dārgi, gan bīstami un pievienotā vērtība nosacīta.
x-f tieši 28.02.2013 domāja šādi:
Cidonij, es saprotu zinātnieku interesi par Marsu, es saprotu sabiedrības interesi (vismaz daļas). Taču uzņēmēji neko nedara plika entuziasma dēļ, viņiem vajag redzēt zelta teļu beigās. Un to, skatoties no uzņēmēju puses, es tur nevaru iztēloties.
asgard tieši 28.02.2013 domāja šādi:
Sūtīt cilvēkus vienkārši tāpat aizlidot un atlidot pat bez ieiešanas orbītā ir diezgan bezjēdzīgi. Daudz lietderīgāk būtu ieiet orbītā un papētīt Fobosu un Deimosu. Tiem gravitācija tik vāja, ka nevajag speciālu nosēšanās aparātu, kas varētu būt šādas misijas dārgākā daļa, jo tāds jāizstrādā no nulles, kamēr nesējraķetes kapsulas un dzīvojamie moduļi jau eksistē.
rupucis tieši 1.03.2013 domāja šādi:
Pārlidojums ir pareizā misija, tas ir cilvēku spēju demo. Lielākās šaubas šobrīd tiek celtas par to, vai cilvēki var tik ilgi saglabāt darba spējas bezsvarā. Stacijas Mir pieredze rāda, ka var - taču lidojumu uz Marsu vislabāk nodemonstrēt, lidojot tieši uz Marsu. Pēc tam bezgalīgajiem pētījumiem būs punkts, un varēs lidot droši.
Ieiešana orbītā prasa 3 km/s un iziešana no orbītas arī prasa otrus 3 km/s. Tas reāli nozīmē 3 reizes smagāku kuģi. Un ja manevri neizdodas, tad mājās netiktu - pārlidojuma misijā mājupceļa trajektorija ir garantēta.
cydonia tieši 2.03.2013 domāja šādi:
>rupucis
es tev nepiekrītu. marsa pārlidojuma misijai ar cilvēku nav pilnīgi nekādas jēgas. notestēt divus gadus mikrogravitācijas apstākļos mēs varam tepat zemajā orbītā. no šī viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai mēs marsa pārlidojumā sūtām cilvēkus, vai turšus, vai pliku gaisu.
ja mēs sūtām cilvēkus tālāk par orbītu, tad tikai ar mērķi "aptaustīt". vienalga, vai tas ir mēness, vai marss, vai asteroīds, arī marsa pavadoņi kvalificējas, ja reiz par to ir runa.
riktīgi ilgos lidojumos, tai skaitā uz marsu, es arīdzan tomēr piedāvātu izvērtēt iespēju izmantot cetrafūgu un radīt kaut minimālus gravitācijas apstākļus, kaut daļā pieejamās telpas.
rupucis tieši 2.03.2013 domāja šādi:
Ir vesels zinātnieku koris, kuri grib naudu un ietekmi, lai testētu visu ko ad nauseum. Pilnīgas skaidrības un drošības nebūs nekad. Te ir viens priekšlikums vienreiz šo mezglu pārcirst. Ja mērķis ir Marss, tad vajag ņemt Marsu - ja līdzekļi atļauj tikai pārlidojumu, tas vienalga ir bezgalīgi daudz reižu labāk nekā līdzšinējais nekas. Vēsturiskā paralēle ar Apollo 8 ir ļoti nozīmīga. Apollo 8 bija pirmā misija, kurā cilvēki apriņķoja Mēnesi - tas bija riskanti un zinātniski nedeva neko, taču emocionāli un politiski deva Apollo programmai nepieciešamo pamatu turpināties, attaisnojumu pilsoņu acīs un visai pasaulei - kosmisko perspektīvu uz cilvēku sugas vietu un bezgalīgo potenciālu Visumā. Protams, kā jebkurā jautājumā, arī tur bija un ir noliedzēji, kuri to pašu potenciālu labāk samainītu sīknaudā un izdalītu daudzajiem sīkajiem īstermiņa gribētājiem.
Nelabojams tieši 2.03.2013 domāja šādi:
Rupucim cepums par lielisku komentāru. Tiešām - uzdrīkstēšanās ir tas, kas pietrūcis pēdējo 25 gadu kosmiskajām programmām. Un ne tikai. Pēta, pēta, pēta un nespēj ne par ko izšķirties, pasākumus citu pēc cita upurējot uz laba PR altāra.
Skaists kontrasts tādai politiskai neizlēmībai ir Baumgartnera lēciens. "Nemēģini. Dari!" - kā teica mums labi zināms klasiķis.
rupucis tieši 2.03.2013 domāja šādi:
Turklāt ne jau mēs par to maksājam. Skatīties var par velti. Varbūt arī mazliet ziedot varēs, kam patiks.
Prātīgais tieši 3.03.2013 domāja šādi:
Nez kā būs ar starojuma ietekmi uz ceļotājiem (ja reiz ilgstoši tiks pamesta Zemes "aizsargsistēma"? Nebūs tā, ka jau pie Marsa sāksies veselības problēmas un uz Zemes atgriezīsies ar vēzi slimi cilvēki neizārstējamā stadijā?
rupucis tieši 3.03.2013 domāja šādi:
Starojumam ir divi galvenie komponenti - galaktiskais (no pārnovām) un Saules protoni (no uzliesmojumiem uz Saules). No pirmā nevar aizsargāties citādi kā dzīvojot uz Zemes (1 kg atmosfēras uz kvadrātcentimetru) Vai arī kosmosa kuģis ar 10 metrus biezām sienām. Kosmiskā stacija ir pakļauta galaktiskajiem (augstas enerģijas) stariem, un nekas astronautiem nenotiek. Saules vētras ir cita lieta, no tām var dabūt akūtu staru slimību, tāpēc kabīni vajag ekranēt (apm. 10 cm ūdens un pārtikas slāni) un/vai lidot Saules minimālās aktivitātes laikā (2018 gadā tieši būs minimāla aktivitāte).
Bez tam šīs bailes par astronautiem ir nevietā, jo kas neriskē, tas nevinnē. Pasakiet labāk tautiešiem, lai nesmēķē - tas ir krietni kaitīgāk un pilnīgi bezjēdzīgi, bez kādas vēsturiski paliekošas nozīmes.
cydonia tieši 3.03.2013 domāja šādi:
>rupucis
labs salīdzinājums. apollo 8 vēsturiskā nozīme ir nepārspējama. tie kas lēma par izmaiņām apollo programmā un deva zaļo gaismu apollo 8 to lieliski apzinājās. tas bija gājiens ar zirdziņu un amerikāņi nošāva divus zaķus uzreiz. sapurināja nāciju un pielika punktu mēness sacensībai, jo tieši pēc šī lidojuma padomju valdība zaudēja interesi par savu mēness programmu.
tomēr apstākļi bija pavisam atšķirīgi nekā marsa gadījumā. mēness programmas mērķis nemaz neizskatīja mēness pārlidošanu, nedz krieviem, nedz amerikāņiem. mērķis bija tikai un vienīgi izsēšanās. turklāt visa mēness programma bija caur caurēm politisks pasūtījums. ne velti mēs pēc tam teju 30 gadus mēness virzienā vispār neskatījāmies. pat ar automātiem ne.
apollo 8 lidojumam ir viens tehnisks iemesls, amerikāņi gluži vienkārši nepaspēja laikā uzbūvēt mēness moduli. bet lielais iemesls, amerikāņi ļoti, ļoti baidījās, ka krievi aplidos mēnesi pirmie. jo krievi tam bija gatavi. lai arī krieviem nebija nedz mēness moduļa, nedz n1 nesēja, tomēr pilotējamie soyuz mēness kuģi (soyuz 7k-l1) bija gatavi. tie vairākas reizes (bez apkalpes) devās uz mēness orbītu. tai skaitā ne visai veiksmīgais zond 4 un visnotaļ veiksmīgais zond 5 sasniedza mēnesi vēl pirms apollo 8 iedzenot amerikāņu vadību panikai līdzīgā stāvoklī. krievu kosmonauti uzskatīja ka kuģis ir drošs un uzstāja ka viņi var lidot un aplidot mēnesi pirms amerikāņiem, taču inženieri tā nedomāja un kosmonautiem tika atteikts.
zond 4 lidoja 1968.gada martā un vienkārši iedzina amerikāņus šokā. viņi redz kā uz mēnesi lido soyuz un pēkšņi no turienes atskan krievu kosmonautu balsis. tikai vēlāk izrādījās, ka komunikāciju sistēmu testiem krievu kosmonauti bija ierunājuši savas balsis lentās.
zond 5 lidoja 1968.gada septembrī un uz tā bija dzīvi organismi (bruņurupuči, tārpi, baktērijas...), kuri dzīvi un veseli atgriezās uz zemes. šie krievu mēness lidojumi bija galvenais iemesls, kāpēc 1968.gada augustā amerikāņi steidzamā kārtā samaina vietām apollo 8 un apollo 9 misijas.
vēlāk mēness orbītu sasniedza arī zond 7 un zond 8.