Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Simulācijas, eksperimenti

Maģiskās formulas meklējumos

Maģiskās formulas meklējumos (610/0)


Publicēts: 3.10.2016
Viens no jautājumiem, uz kuriem atbildes cenšas rast pirms gada nodibinātais Baza Aldrina Kosmosa institūts, ir - kā izaudzēt pārtiku aukstā un indīgā pasaulē - uz Marsa. Šobrīd laboratorijā nav nedz apjomīgu dārzeņu dobju, nedz sulīgu augļu. Dārziņš ir zīdaiņa autiņos. Zinātnieku komanda Drjū Palmera un Brūkas Vīleres vadībā pagaidām audzē tikai salātus.
Vai kosmiskais starojums apdraud ceļojumus kosmosā?

Vai kosmiskais starojums apdraud ceļojumus kosmosā? (964/0)


Publicēts: 22.10.2014
Cilvēka nogādāšana uz Marsu ir gan valstu aģentūru, gan privāto organizāciju mērķis. Tomēr jārēķinās, ka ceļojums nebūs kā vienkārša pastaiga parkā, pat ne kā brauciens ar burukuģi pāri jūrai, pat ne kā lidojums uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Ceļojuma dalībniekiem nāksies saskarties ar daudziem riska faktoriem, tai skaitā radiāciju, kuras…
Stindzinošais aukstums

Stindzinošais aukstums (1235/1)


Publicēts: 2.02.2014
Kosmosā ir auksti. Par to šaubu nav. Starpzvaigžņu un starpgalaktiskajā telpā gāzes temperatūra noslīd līdz aptuveni 3 grādiem pēc Kelvina (-270,15 grādi pēc Celsija). Pavisam drīz tur kļūs vēl aukstāk. Un šis aukstums, kurā teorētiski apstājas atomu termālā aktivitāte, nebūs tālu jāmeklē. Tas uzradīsies aptuveni 400 kilometru augstumā virs Zemes, jo…
Ūdens, kas dedzina

Ūdens, kas dedzina (1214/2)


Publicēts: 12.01.2014
Kad ugunsdzēsēji dzēš liesmas, viņi bieži izmanto ūdeni. Savukārt astronauti Starptautiskajā kosmiskajā stacijā eksperimentē ar ūdeni, kas nevis apstādina uguni, bet veicina degšanas procesus. Tas ir tā dēvētais superkritiskais ūdens, kuram piemīt dažas interesantas īpašības.
Viens mazs bazilika asns - milzīgs lēciens cilvēcei

Viens mazs bazilika asns - milzīgs lēciens cilvēcei (1062/8)


Publicēts: 6.01.2014
Pirms cilvēks atkal spers savu kāju uz Mēness, lai izveidotu tur pastāvīgu bāzi, iespējams, uz Zemes pelēko pavadoni vajadzētu nosūtīt citus dzīvos organismus, lai pārbaudītu, vai ilgtspējīga uzturēšanās uz Mēness vispār ir iespējama.
Bridžita apgūst izdzīvošanas mākslu tuksnesī

Bridžita apgūst izdzīvošanas mākslu tuksnesī (893/1)


Publicēts: 18.10.2013
Pārvarot spēcīgus vējus, putekļu viesuļus un nelīdzenu virsmu, Bridžita ir veiksmīgi pabeigusi Marsam līdzīgā Čīles Atakamas tuksneša izpēti. Lai arī Renē Zelvēgeres fani sarosījās, šī nebūs kārtējā filma par jocīgās sievietes piedzīvojumiem, bet gan Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Marsa izpētes visurgājēja ExoMars prototipa izmēģinājumi.
Zinātnieki pēta, kā radiācija bojā materiālus

Zinātnieki pēta, kā radiācija bojā materiālus (1052/0)


Publicēts: 11.08.2013
Izstrādājot jaunas tehnoloģijas un dodoties tālāk Visumā, mēs arvien labāk izprotam, cik labi mums ir šeit uz Zemes, aiz spēcīgā magnētiskā lauka vairoga. Tur ārā ir daudz starojuma, kas arī tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem šķēršļiem ilglaicīgajiem lidojumiem kosmosā. Arī vietējie radiācijas avoti, tādi kā atomelektrostacijas, ir kļuvuši par…
Labākas komandas meklējumos

Labākas komandas meklējumos (648/2)


Publicēts: 22.05.2013
Tuvākajos 50 gados mēs varētu sagaidīt pirmā cilvēka izkāpšanu uz Marsa. Šī misija nozīmē ne tikai sarežģītas tehnoloģijas un izaicinājumiem bagātu lidojumu, bet arī nopietnus psiholoģiskos pārbaudījumus astronautu komandai, kas nelielā telpā pavadīs vairākus gadus.
Igaunijas satelīts izmēģinās īpaši izturīgu pavedienu

Igaunijas satelīts izmēģinās īpaši izturīgu pavedienu (914/0)


Publicēts: 28.03.2013
Izturīgu pavedienu pielietojums kosmiskajās tehnoloģijās ir patiesi intriģējošs. Tos varētu izmantot gan satelītu manevrēšanā, gan pozicionēšanā un pat enerģijas ražošanā. Līdz šim aptuveni puse no visiem izmēģinātajiem pavedieniem ir izrādījušies nederīgi, jo tos nav izdevies atritināt vai arī tie ir pārtrūkuši. Iespējams tos ir pārrāvuši mikrometeorīdi.
Iespējams ir notverta dievišķā daļiņa

Iespējams ir notverta dievišķā daļiņa (1972/13)


Publicēts: 4.07.2012
Applausiem skanot, divas neatkarīgas CERN Lielā daļiņu paātrinātāja eksperimentu zinātnieku komandas šodien paziņoja par iespējamu jaunas daļiņas atklāšanu. Tās parametri ļoti atgādina teorētiski izskaitļotos Higsa bozona jeb dievišķās daļiņas parametrus.
MĒNESS FĀZE