Veterāni lidos ar jaunajiem kuģiem
Publicēts: 10.07.2015
Šobrīd vienīgais veids, kā nogādāt cilvēkus uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS), ir Krievijas Soyuz. Tas, kā nojaušat, nav pareizākais mehānisms, kā nodrošināt pastāvīgu apkalpes klātbūtni SKS. Tādēļ mūsdienās NASA, sadarbībā ar vairākiem komerciālajiem partneriem, strādā pie jauniem pilotējamajiem kuģiem. Vienu izstrādā SpaceX, otru - kompānija Boeing. NASA savukārt ir izvēlējusies pieredzējušus astronautus, kuri tiks gatavoti lidojumiem ar šiem pilotējamajiem kuģiem.
Par SpaceX Dragon un Boeing CST-100 apkalpi izvēlēti Bobs Benkens, Ēriks Boe, Dags Hērlijs un Sanita Viljamsa.
Pirmie lidojumi ar cilvēkiem šajos kosmosa kuģos varētu notikt jau 2017. gadā, lai gan iespējama termiņu nobīde, ja tiks samazināts valsts finansējums. Gan Boeing CST-100, gan SpaceX Dragon uz SKS spēs nogādāt četrus apkalpes locekļus. Izmēģinājuma lidojumos lidos tikai divi apkalpes locekļi. Boeing plāno pirmajā lidojumā apkalpē iekļaut vienu NASA astronautu, bet otrs būs Boeing darbinieks, kurš tiks izvēlēts vēlāk. SpaceX Dragon izmēģinājuma lidojumā piedalīsies divi NASA astronauti.
Visiem četriem izvēlētajiem astronautiem ir pieredze kosmiskajos lidojumos. Benkens, Boe un Hērlijs kļuva par astronautiem 2000. gadā, bet Viljamsa uzsāka apmācības 1998. gadā.
Benkens ir divas reizes lidojis ar vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi Endeavour. 2008. gadā (STS-123) uz SKS tika nogādāta Kibo laboratorija, bet 2010. gadā STS-130 misijas ietvaros Cupola modulis.
Boe arī ir lidojis divas reizes - STS-126 (2008.gadā) un STS-133 (2011.gadā), kas bija pēdējais Discovery lidojums.
Hērlijs lidoja ar Endeavour 2009.gadā STS-127 misijas ietvaros un pilotēja pēdējo Atlantis lidojumu 2011. gadā (STS-135).
Atšķirībā no trim vīriešu kārtas pārstāvjiem, kas kosmosā ir pavadījuši mazāk kā 30 dienas, Viljamsa kosmosā ir pabijusi gandrīz gadu. 2007.gadā viņa 195 dienas uzturējās SKS kā 14./15. ekspedīcijas apkalpes locekle. Pēc pieciem gadiem Viljamsa atkal apciemoja SKS, kur vadīja 33. ekspedīciju un papildināja savu lidojuma laiku vēl ar 127 dienām. Savas uzturēšanās laikā viņa ir septiņas reizes devusies ārpus kosmiskās stacijas un pavadījusi atklātā kosmosā 50 stundas un 40 minūtes.
Boeing CST-100 un SpaceX Dragon būs vairākkārt izmantojamas kapsulas, kas paredzētas apkalpes un nelielas kravas nogādāšanai uz un no kosmiskās stacijas. Kapsulas var tikt izmantotas arī ārkārtas evakuācijai, jo tās pēc apkalpes nogādāšanas paliks saslēgtas ar SKS.
CST-100 orbītā nogādās Atlas V nesējraķetes, bet nosešanās plānota ar izpletņu palīdzību uz sauszemes. SpaceX Dragon, kas ir uzlabota jau esošā automatizētā kravas moduļa versija, izmantos Falcon 9 nesējraķeti. Dragon ar izpletņu palīdzību nosēdīsies okeānā. Nākotnē SpaceX ir iecerējuši realizēt nosēšanos uz sauszemes, izmantojot dzinējus.
Abi kosmosa kuģi, kad tie būs gatavi lidojumiem, ļaus palielināt SKS apkalpi līdz 7 cilvēkiem, kā arī būtiski samazināt izmaksas. Šobrīd viena astronauta nogādāšana SKS ar Soyuz izmaksā 76 miljonus USD. Boeing un SpaceX gadījumā viena astronauta nogādāšana kosmiskajā stacijā varētu izmaksāt 58 miljonus USD. Jāņem vērā arī apstāklis, ka abos kosmosa kuģos varēs vest četrus apkalpes locekļus, kā arī aptuveni 100 kilogramus kravas.
NASA, CollectSPACE
Komentāri
marcus tieši 13.07.2015 domāja šādi:
būs ļoti interesanti pavērot šos astronautus darbībā!