Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vernera fon Brauna ceļojums uz Marsu (5051/0)


Publicēts: 6.06.2009

1969. gadā NASA Māršala kosmisko lidojumu centra direktors ar 30 minūšu prezentāciju iepazīstināja prezidenta Ričarda Niksona izveidoto Kosmosa uzdevumu grupu (STG). 30 minūšu laikā Verners fon Brauns iezīmēja NASA kosmosa izpētes nākotni. Šobrīd šī prezentācija ir vēl viens iemesls alternatīvās vēstures apcerei - "kas būtu, ja būtu...".

Verners fon Brauns ierosināja 1970tajos gados veikt sagatavošanās soļus ceļojumam uz Marsu. Šo desmitgadi iesāktu ar prezidenta autorizētu kodolnesējraķetes NERVA izstrādi. Jau nākamajā gadā NASA sāktu darbu pie vairākkārt izmantojamu kosmosa kuģu izstrādes, kas būtu paredzēti apkalpes un kravas nogādāšanai orbītā ap Zemi. Paralēli noritētu darbs pie Misijas moduļa, kas būtu ap Zemi orbitējošo kosmisko staciju un Marsa kosmosa kuģu pamatsastāvdaļa. 1973. gadā vairākkārt izmantojamajam kosmosa kuģim tiktu piemontēti NERVA dzinēji.

NERVA dzinēji, spārnotais vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis, multifunkcionālais Misijas modulis bija iecerēti kā NASA Integrētās programmas plāna sastāvdaļas. Šī plāna ietvaros tiktu veiktas aktivitātes Zemes-Mēness telpā. Neviena no šīm komponentēm nebija specifiska Marsa lidojumam. Tikai 1974. gadā NASA saņemtu atļauju sākt darbu pie Marsa ekskursiju moduļa (MEM), tādejādi skaidri un gaiši parādot amerikāņu nācijas lēmumu doties uz sarkano planētu. MEM ir vienīgā sastāvdaļa fon Brauna plānā, kas ir specifiska tikai Marsa lidojumiem.

1975. gadā Zeme piedzīvotu pirmo vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa lidojumu un pirmās kosmiskās stacijas izveidi, par pamatu izmantojot Misijas moduli, kas orbītā tiktu nogādāts ar modernizētu Saturn V nesējraķeti. NASA budžets sastādītu aptuveni 7 miljardus USD gadā.

Jau nākamgad NASA uzsāktu darbu pie automatizētajām Marsa paraugu atgriešanas zondēm, kas tiks vestas līdzi Marsa kosmosa kuģī. 1977. gadā tiktu veikti pirmie vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa, kas aprīkoti ar kodoldzinējiem, un planetārā Misijas moduļa testi. 1978. gadā MEM pārbaude tiktu veikta orbītā ap Zemi. 1979. gadā iecerētie Marsa paraugu zondes pārbaudes darbi noslēgtu sagatavošanās posmu lidojumiem uz Marsu.

1981. gadā ASV astronauti uzsāktu ceļojumu uz sarkano planētu. Kosmosa kuģis būtu paredzēts sešu cilvēku apkalpei. Tas būtu veidots no trīs "kodolšatliem" un misijas moduļa. Kuģa priekšgalā īpašā nodalījumā atrastos divu pakāpju koniskais MEM modulis. Turpat atrastos arī gaisa slūžas izgājieniem atklātā kosmosā, sešas Marsa paraugu zondes un divas Venēras zondes. Vienas misijas ietvaros uz Marsu dotos divi šādi kosmosa kuģi.

Četru klāju misijas modulī būtu sagatavota vieta sešiem astronautiem, bet ārkārtas gadījumā tur varētu dzīvot arī visi divpadsmit astronauti. Moduļa diametrs būtu aptuveni 7 metri, bet garums - aptuveni 35 metri. Četros stāvos būtu izvietotas laboratorijas, kosmosa kuģa vadības centrs un telpa, kas aprīkota ar papildus aizsardzību pret radiāciju. Zem Misijas moduļa apakšējā klāja atradās sterilizēta, izolēta Marsa paraugu biolaboratorija.

Kosmosa kuģis tiktu samontēts orbītā ap Zemi. To veidotu trīs ar kodoldzinējiem aprīkoti vairākkārt izmantojamie kuģi. Centrālā "kodolšatla" priekšgalā tiktu piemontēts Misijas modulis.

Sānos esošie dzinēji tiktu izmantoti atkārtoti, bet centrālais dzinējs, Misijas Modulis un MEM tiktu būvēti jauni katram Marsa lidojumam. Visas sastāvdaļas orbītā nogādātu ar uzlabotajām Saturn V raķetēm. Vairākkārt izmantojamie kosmosa kuģi pēc tam orbītā nogādātu pārtiku, ūdeni, degvielu un astronautus.

1981. gada 12. novembrī pirmais zemiešu kuģis dotos episkā lidojumā uz sarkano planētu.

Brauns apgalvoja, ka deviņu mēnešu ceļojums astronautiem nebūs nekāda atpūta. Tiks veikti dažādi eksperimenti, kas nebūtu iespējami, atrodoties Zemes ietekmes zonā. "Vēl neatklātas komētas varētu tikt novērotas pirmo reizi," savā vēstījumā minēja fon Brauns.

1982. gada 9. augustā abi kosmosa kuģi ieslēgtu NERVA dzinējus un uzsāktu bremzēšanas procesu. Galarezultātā bija jānokļūst elipsveida orbītā ap Marsu. Fon Brauns uzskatīja, ka elipsveida orbīta ir daudz ekonomiskāka, jo gan ieiešanai, gan izlidošanai no tās būs nepieciešams mazāks degvielas daudzums, nekā cirkulāras orbītas gadījumā.

Aptuveni divas dienas apkalpes analizēs Marsu un meklēs potenciālās nosēšanās vietas priekš 12 Marsa paraugu zondēm. Tās nosēdīsies, savāks paraugus un automātiski atgriezīsies sterilajās kosmosa kuģu biolaboratorijās.

Ja paraugos netiktu atrasti dzīvībai bīstami elementi, viena kosmosa kuģa MEM ar trim astronautiem nosēstos uz Marsa. "Cilvēka pirmie soļi uz Marsa nebūs mazāk aizraujoši kā Nīla Armstronga pirmie soļi uz Mēness," solīja fon Brauns. Atcerēsimies, ka Nīls Armstrongs izkāpa uz Mēness pavisam neilgu brīdi pirms šīs prezentācijas - 1969. gada 20. jūlijā. Ne par velti prezentācijai tika piemeklēts šāds brīdis, kad ASV valdība "bija spārnos", pateicoties fantastiskajam notikumam.

Astronauti uz Marsa atrastos un to pētītu 30 līdz 60 dienas. Nozīmīgākie mērķi būtu Marsa ģeoloģijas izpēte, dzīvības meklējumi un resursu apzināšana.

Pēc izpētes darbu pabeigšanas, MEM pacelšanās modulis atgrieztos uz orbītā esošo kosmosa kuģi. Ja notiktu neparedzētais, otrā kuģa MEM varētu nolaisties uz Marsa un nogādāt apkalpi drošībā uz kuģa. Šādos ārkārtas gadījumos bija paredzēts, ka MEM var vadīt viens cilvēks. Orbītā MEM saslēgtos ar kosmosa kuģi un astronauti pārkrāmētu iegūtos materiālus uz kosmosa kuģi. Pēc tam MEM tiktu atvienots.

Pēc 80 dienām, kas pavadītas orbītā ap Marsu, NERVA atkal tiktu "iededzināti", lai abi kosmosa kuģi sāktu ceļu atpakaļ uz mājām.

1983. gada 28. februārī kosmosa kuģi lidotu garām Venērai. Beidzot noderēja tās  Venēras zondes. Bet ne tikai tāpēc tika izvēlēts šāds maršruts. Venēras gravitācija tiktu izmantota kosmosa kuģu bremzēšanai.

Aptuveni 14 gadus pēc Vernera fon Brauna prezentācijas, 1983. gada 14. augustā Zeme ar fanfarām un ziediem sagaidītu savus varoņus. Tā kā tieša, Apollo stila atgriešanās tika uzskatīta par potenciāli bīstamu (ja uz Marsa atklātos kādi kaitīgi faktori Zemei), tad fon Brauns ierosināja atgriešanos orbītā ap Zemi un tai sekojošu karantīnu. Marsa kosmosa kuģis saslēgtos ar kosmisko staciju, uz kuras esošie mediķi pārbaudītu astrounautus. Apkalpe pēc tam atgrieztos uz Zemes ar kādu no vairākkārt izmantojamajiem kosmosa kuģiem.

Nakamie lidojumi uz Marsu notiktu 1983.-1984., 1986.-1987. un 1988.-1989. gados. 1989. gadā uz Marsa tiktu izveidota 50 cilvēku bāze.

 

Beyond Apollo

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE