ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Urbis Eiropai


Publicēts: 21.04.2010

2020. gadā uz Jupitera sistēmu, lai pētītu milzu planētu un tās pavadoni Eiropu, dosies apvienotā NASA un Eiropas kosmosa aģentūras misija. Iespējams, ka Eiropas dzīlēs atrodas okeāns, kurā mīt dzīvība, bet, lai to pārbaudītu, vajadzēs urbi, kas spēs izurbties cauri biezajam ledus slānim.

Šim misijas mērķim ir izstrādāts īpašs termālais urbis. Ar siltumu tas kausēs ledu, bet rotējošie asmeņi palīdzēs tikt galā ar cietajiem iežiem. Pats urbis būs iemontēts zondē-pnetrātorā, kas ieurbsies Eiropas ledainajā čaulā.

"Penetrātors ir visreālākais, lētākais un drošākais variants, kuru izmantot uz Eiropas," teica Pīters Veiss no Francijas Nacionālā zinātnes izpētes centra.

Veiss ir izveidojis starptautisku komandu, kurā ietilpst zinātnieki no Honkongas politehniskās universitātes un Austrijas Institut fuer Weltraumforschung.

NASA un Eiropas kosmosa aģentūra piedalās kopīgā projektā Eiropas-Jupitera sistēmas misija (EJSM), kurā vēlmi iesaistīties ir izrādījušas arī Krievija un Japāna. Misijas ietvaros varētu tikt izstrādātas vairākas orbitālās stacijas, kas novērotu Eiropu. Krievija ir iecerējusi uzbūvēt nosēšanās moduli un zondi, kas ieurbsies ledū. Tā nebūtu pirmā reize, kad Krievija būvē urbi. Tāds ir tapis arī priekš Mars 96 misijas.

"Termālais urbis varētu būt zondes-penetrātora "deguns", kas izgaršotu Eiropas ledu," teica Veiss.

Jebkuram nolaišanās modulim, kas vēlēsies meklēt dzīvību uz Eiropas, ir jānokļūst dziļāk par diviem metriem, jo spēcīgā radiācija un daļiņas no kosmosa būs izdzēsušas visas dzīvības pēdas ledus virskārtā.

Plānots, ka termālais urbis varētu sākt darboties pēc tam, kad zonde-penetrātors ir nonācis uz pavadoņa virsmas. Urbim būtu jānokļūst vismaz 10 metru dziļumā.

Tiek uzskatīts, ka Eiropas ledus ir no dažiem kilometriem līdz vairākiem desmitiem kilometru biezs. Veiss uzskata, ka nav nozīmes urbties dziļāk par desmit metriem. Urbis būs pievienots zondei ar sakaru kabeli, kura garums būs atkarīgs no zondes celtspējas. Kabelis nodrošinās datu pārraidi uz urbi un atpakaļ uz galveno datoru, no kura tie tiks pārraidīti uz orbitālo staciju un tālāk uz Zemi.

Laboratorijas eksperimentos tika noskaidrots, ka termālais urbis, kas aprīkots ar rotējošiem asmeņiem, daudz labāk tiek galā ar ledu un regolītu, nekā urbis, kas izmanto tikai siltumu.

Tiek prognozēts, ka spiediens caurumā palielināsies un nodrošinās šķidra ūdens pastāvēšanu, kad urbums sākumposmā būs aizsalis. Tādejādi urbis varēs paņemt ūdens paraugus, bet svaigā ledus kārta pasargās ūdeni no ārējā piesārņojuma.

Dažas no iespējamajām Eiropas izpētes metodēm ir radušās pēdējo gadu laikā, kad NASA ir veikusi vairākas automatizēto robotu pārbaudes Antarktīdas ledainajos ezeros.

Veiss, kurš jau vairākus gadus darbojas ar automātiskajām zemūdens zondēm, uzskata, ka patreizējās tehnoloģijas neļauj nogādāt zemūdeni uz Eiropu. Jau kabelis vien, kas savienotu zemūdeni ar nolaišanās platformu, būtu problēma. Lai arī tiek uzskatīts, ka ledus varētu būt dažus kilometrus biezs, neviens nezina, cik dziļi varētu atrasties okeāns. Iespējams, ka starp ledu un okeānu atrodas šķīdoņa slānis. Tāpat nevienam nav nojausmas, cik tālu atrodas okeāna pamatne.

"Okeāns, ja tāds tur pastāv, varētu būt 100 kilometrus dziļš," piebilda Veiss.

Automatizētās zemūdenes uz Zemes ir sasniegušas 11 kilometru dziļumu. Tās sver vairākas tonnas un tām nepieciešami milzīgi kuģi. Tas noteikti nederēs Eiropas misijai.

"Institūti, kas it kā veido zemūdenes, ar kurām "izpētīt Eiropas okeāna pamatni", visticamāk finansē Holivuda nevis NASA," ir pārliecināts Veiss.

Šobrīd termālais urbis ir pārbaudīts gan augsta spiediena, gan vakuuma apstākļos. Joprojām ir jāuzlabo tā efektivitāte. Nākamais uzdevums būs pārbaudīt, kā urbis pārcieš zondes nolaišanos.

Lai arī patlaban nav skaidrs, vai zonde tiks nosūtīta, lai izpētītu Eiropas virsmu, Veiss uzskata, ka tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kurus jānoskaidro Jupitera misijas laikā.

Ja misijā tiks izmantotas tikai orbitālās zondes, tās, iespējams, varēs atrast kaut ko, kas liecina, ka dzīvība uz Jupitera pavadoņiem pastāv, bet tās nevarēs doties turp un atrast pierādījumus. Nākamā misija varētu startēt tikai 2040tajos gados. Pats par sevi saprotams, ka šīs paaudzes zinātnieki vēlas nolaisties uz Eiropas virsmas.

Astrobiology Magazine

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!