Sprādziens no pagātnes
Publicēts: 30.10.2009
2009. gada 23. aprīlī NASA Swift pavadonis noķēra gamma staru uzliesmojumu GRB 090423, kas izrādījās vistālākais zināmais objekts Visumā. Zvaigzne bija nomirusi tikai 630 miljons gadu pēc Lielā sprādziena. Pavisam nesen šo objektu detalizētāk izpētīja ar vienu no lielākajiem radioteleskopu masīviem VLA.
"Šis sprādziens ļauj mums ielūkoties laikā, kad Visums vēl bija ļoti jauns un pārdzīvoja ievērojamas izmaiņas. Pirmatnējo tumsu kliedēja pirmo zvaigžņu gaisma, un sāka veidoties pirmās galaktikas. Zvaigzne, kuras sprādzienu mēs novērojām, ir viena no agrīnākajām zvaigznēm," pastāstīja Deils Freils no Nacionālās Radioastronomijas observatorijas.
VLA pret GRB 090423 tika pagriezts nākamajā dienā, pēc tam, kad objekts tika atklāts. Pirmie radio viļņi no sprādziena pienāca pēc nedēļas. VLA turpināja reģistrēt signālu aptuveni divus mēnešus, kad tas galu galā apklusa.
"Ir svarīgi pētīt šādus sprādzienus ar dažādiem teleskopiem. Mūsu izpētes grupa kombinēja VLA rezultātus ar datiem no rentgenstaru un infrasarkano staru spektra telekopiem, lai izskaitļotu dažus sprādziena fizikālos apstākļus," teica Dereks Fokss no Pensilvānijas štata universitātes. "Rezultātā mēs esam ieguvuši unikālu skatījumu uz tik senu Visuma periodu, kādu nevarējām iegūt nekādā citā veidā."
Zinātnieki secināja, ka šis gamma statu uzliesmojums ir bijis spēcīgāks nekā lielākā daļa gamma staru uzliesmojumu. Tas izplatījies vienmērīgi, veidojot sfērisku triecienvilni, izplatoties retinātajā un salīdzinoši viendabīgajā vidē, kas ieskāva zvaigzni.
Astronomi uzskata, ka Visuma pirmās zvaigznes ir bijušas savādākas - spožākas, karstākas un masīvākas. Viņi cer atrast pierādījumus šādu milžu eksistencei, novērojot tik tālus objektus kā GRB 090423 vai vēl tālākus.
"Labākais veids kā saskatīt šādas zvaigznes, ir ieraudzīt to sprādzienus jeb supernovas vai gamma staru uzliesmojumus," teica Pūnama Čandra, kas vadīja izpētes komandu. Lai arī iegūtie rezultāti neliecina, ka GRB 090423 ir šādas zvaigznes nāve, tiek būvēti jauni un jaudīgi instrumenti, kas kādu dienu palīdzēs ieraudzīt šādas milzu zvaigznes bojāeju.
Ļoti lielais masīvs (VLA) tika dibināts 1980. gadā. To veido 27 antenas, kur vienas antenas diametrs ir 25 metri un svars 230 tonnas. Šobrīd VLA tiek pārveidots. Cerams, ka jau 2012. gadā tas būs pārtapis par EVLA, kura jauda būs vēl lielāka, pateicoties uzlabotajai tehnikai un programmatūrai.
National Radio Astronomy Observatory
Komentāri
