Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules bura startē šovasar (3254/0)


Publicēts: 4.07.2008

NASA’s Marshall un Ames izpētes centri sadarbosies ar SapceX, lai šovasar nogādātu izplatījumā savu Saules buru. Saules bura, NanoSail-D, tiks pacelta orbītā izmantojot SpaceX Falcon 1 nesēju, un ja viss notiks kā plānots, būs pirmais kosmiskais lidaparāts, kurš izmantos Saules buru orbitālajai manevrēšanai.

Pirmais starta logs būs pieejams no 29.jūlija līdz 5.augustam. Otrs, ja nepieciešams, no 29.augusta līdz 5.septembrim. Bura veidota no alumīnija un plastmasas, tā sver 4.5 kilogramus un atvērtā veidā ir ap 10m2 liela. Buras veidotāji cer, ka tā spēs savākt pietiekami daudz saules gaismas, lai spētu dzīt uz priekšu lidaparātu.

Saules buras jēdziens nav nekas jauns. Par to sapņo jau daudzus gadus. Izplatījumā nav berzes, tāpēc reiz iekustināta bura var pārvietoties bezgalīgi. Raķetes beidz paātrināties kad tām beidzas degviela, Saules bura paātrinās kamēr vien ir Saules vējš. Tā (teorētiski) var sasniegt daudz lielākus ātrumus un ceļot daudz tālāk. Vēl nav izgudrota raķete, kas spētu sasniegt Saules sistēmas nomali īsā laika sprīdī. Līdzīgi kā bura uz buru kuģa tā ļauj ceļot arī pret vēju un atgriezt lidaparātu atpakaļ.

Ne tik daudz ir jautājums, cik tālu, kā cik ātri. Voyager zondes ir pametušas Saules sistēmu, bet tām vajadzēja 30 gadus, lai to izdarītu. Saules bura, iespējams tos panāktu 10 gadu laikā. Saules bura ļoti lēni ieskrietos. Tuvās distancēs ar ierobežotu misijas laiku, tās nebūs pielietojamas. Ceļojums, ko raķete paveiks dažu dienu laikā, prasīs mēnešus Saules burai. Tomēr tālajās misijās, kas ilgst gadiem, situācija ir pretēja.

Iepriekšējie mēģinājumi palaist Saules buras nav bijuši īpaši veiksmīgi. 2004.gadā Japāna nogādāja izplatījumā Saules buras prototipu, bet to nekad nemēģināja izmantot kosmiskā lidaparāta dzinēja lomā. 2005.gadā The Planetary Society mēģināja pacelt kosmosā Saules buru Cosmos 1, taču krievu nesējs nesasniedza orbītu. 2005.gadā NASA sekmīgi izvērsa Saules buru vakuuma kamerā, taču protams, šādos apstākļos nebija iespējams notestēt buras dzinēja iespējas.

Saules buras varētu arī izmantot satelītu, sevišķi mazo satelītu, novirzīšanai Zemes atmosfērā pēc misijas beigām. Šobrīd tā ir problēma, jo kosmisko atkritumu, tai skaitā mirušu satelītu, kas beiguši savu misiju, kļūst arvien vairāk un to atrašanās orbītā ir bīstama citiem lidaparātiem. NanoSail-D demonstrēs arī iespēju ātrāk novirzīt satelītus atpakaļ Zemes atmosfērā. Bura būtu alternatīvs risinājums klasiskam dzinējam, ar ko jāaprīko satelīts, lai to novirzītu no orbītas.

Rakstu sagatavoja Ints pēc NASA materiāliem

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE