Par zaļu kosmosu!
Publicēts: 24.03.2010
Tie vīri skafandros, kas darbojas ap rakstā redzamo mākslīgo pavadoni Planck, nav astronauti, bet gan inženieri, kuri uzpilda degvielu. Tas ir obligāts drošības pasākums, strādājot ar mūsdienās plaši izmantoto hidrazīnu. Šobrīd zinātnieki strādā pie tā, lai kosmosa kuģa uzpildīšana kļūtu tikpat droša kā automašīnas bākas piepildīšana.
Hidrazīns, kuru pirmo reizi sāka izmantot 2. pasaules kara laikā, joprojām ir visbiežāk izmantotā degviela mākslīgo pavadoņu dzinējiem, kuri tiek izmantoti atklātā kosmosā, lai veiktu orbītas korekciju un citas procedūras. Tā ir ļoti efektīva un strauji uzliesmojoša degviela, kas aizdegas, ja saskaras ar oksidētāju vai katalizātoru.
Par nelaimi hidrazīns ir ļoti korozīvs un ārkārtīgi indīgs. Ja tas nonāk vidē, tas sadalās dažu dienu laikā, toties tā nodarītie bojājumi dzīvajiem organismiem ir ievērojami. Cilvēkiem tas ir kaitīgs koncentrācijā 50 pret miljons.
Eiropas kosmosa aģentūra meklē alternatīvas šai degvielai. Ir uzsākta sadarbība ar kompāniju ECAPS, kas pieder Zviedrijas kosmosa aģentūrai, lai izveidotu dzinēju, kas darbotos ar drošāku un videi draudzīgāku degvielu.
Jauno degvielu šobrīd dēvē par LMP-103S. Tas ir alumīnija dinitramīda (ADN), ūdens, metanola un amonjaka maisījums. Eiropas kosmosa aģentūras un Zviedrijas kosmosa aģentūras sadarbība uz ADN bāzētas degvielas meklējumos aizsākusies jau 1997. gadā.
"ADN ir par aptuveni 30% lielāka efektivitāte nekā hidrazīnam un tas nav tik indīgs," teica Marks Fords no Eiropas kosmosa aģentūras. "Atšķirībā no hidrazīna, to var droši pārvadāt ar lidmašīnu un darboties, ja esat ģērbies vienā kreklā."
"Neviena raķešu degviela nebūs tik nekaitīga kā ūdens, un mēs netaisāmies uzreiz pilnībā aizvietot hidrazīnu. Mēs ceram nodrošināt industriju ar pieņemamu alternatīvu," turpināja Fords. "Riska samazināšana nozīmēs zemākas izmaksas sagatavošanas darbiem un tādejādi misijai kopumā. Mūsu galamērķis ir panākt, lai pavadoņu degvielas tvertnes varētu pildīt jau ražošanas procesā. Šobrīd tas tiek veikts pēdējā brīdī starta laukumā."
Lai arī degviela ir jauna, dzinēja uzbūve ir visai konservatīva un raksturīga tipiskam vienas degvielas dzinējam.
Dzinējs lieliski darbojās pārbaudēs uz Zemes un drīz to pārbaudīs orbītā. HPGP 1N dzinējs tiks uzstādīts uz Zviedrijas Prisma pavadoņa, kas startēs šogad.
"Mēs priecājamies, ka Krievijas speciālisti ir atzinuši, ka HPGP uzpildīšana nav definējama kā bīstams process, tādēļ mēs ieekonomēsim gan laiku, gan naudu," teica Matias Persons no ECAPS. "Salīdzinot ar parastajām prcedūrām, tas vairāk līdzināsies mašīnas uzpildīšanai."
ESA
