Krievu nesēju izrāviens
Publicēts: 15.09.2008
Krievu nesēju bizness arī līdz šim nav žēlojies par klientu trūkumu. Komerciālās kravas kosmosā nogādā visās pasaules malās. Taču tagad, iespējams, nāks krievu laiki. Energomash ir pabeidzis jaunā RD-191 dzinēja testēšanu un tas ir gatavs nonākt uz konvejiera.
Lielākās galvassāpes kravas nogādāšanai kosmosā sagādā augstās izmaksas. Lielas un dārgas raķetes pilnībā sadeg to vienīgajā izmantošanas reizē. Daudzkārt izmantojami šķidrā kurināmā dzinēji allaž ir bijis raķešu inženieru sapnis. RD-191 ir plaša pielietojuma, daudzkārt izmantojams raķešu dzinējs. To var uzstādīt gan nesēja pamata pakāpei, gan otrajai pakāpei. Jau no paša sākuma tas tika izstrādāts kā daudzkārt izmantojams. Iesākumam ar šiem dzinējiem plānots apgādāt jaunos krievu Angara nesējus. Tiek lēsts, ka iespēja atgūt un atkārtoti izmantot dzinēju, varētu samazināt kosmisko kravu piegādes izmaksas pat vairākas reizes.
RD-191 jau kopš 90to vidus tiek būvēts uz RD-170 un RD-180 bāzes. Tā ir laba ziņa. No tehnoloģiju drošības viedokļa, daudzas dzinēja sastāvdaļas ir atstrādātas un problēmas ar tām nav gaidāmas. RD-180 jau ilgstoši tiek eksportēts uz ASV, kur ar to aprīko amerikāņu Atlas nesējus.
RD-191 ir ļoti ergonomisks dzinējs. Vienīgajā sadegšanas kamerā tas var attīstīt 200 tonnas lielu vilkmi (kas gan ir mazāk nekā tā priekšgājējiem). Tam ir vilkmes vektora kontrole (stūrēšanas iespējas). Tas spēj darboties gan ar stipri samazinātu jaudu (tas svarīgi lielu un smagu nesēju gadījumā), gan kritiskos brīžos īslaicīgi arī nedaudz virs nominālā režīma. Dzinējs aprīkots ar veselu lērumu sensoru, kas ļauj sekot dzinēja darbībai un veikt korekcijas lidojuma gaitā.
Godīgi sakot, Amerikāņi pirmie nodemonstrēja vairākkārt izmantojamā šķidrā kurināmā raķešdzinēju. 90to vidū neliels Delta Clipper nesējs sekmīgi startēja un atgriezās nolaišanās laukumā. Taču amerikāņi nolēma apvienot spēkus ar krieviem un 1994.-1994. gadā kopā ar Energomash strādāja pie tāda dzinēja izstrādes. Tiesa, drīz vien amerikāņi sarāva visus kontaktus ar krieviem šai jautājumā un savus pētījumus klasificēja.
Pie līdzīgiem projektiem strādā gan Boeing, gan NASA, gan ESA, ir dzirdēts arī par japāņiem. Taču nav dzirdēts, ka kādam no tiem būtu kādi vērā ņemami sasniegumi.
Tā vien šķiet, ka tuvāko desmit gadu laikā krievu Angara nesēji varētu dominēt nesēju tirgū. Dažādās komplektācijās Angara ar RD-191 dzinējiem varēs pacelt LEO no 1,5 līdz 30 tonnām kravas. Pirmie komerciālie Angara nesēji būs gatavi startam nākamgad.
Rakstu sagatavoja Ints
Komentāri
Jopcik-popciks tieši 15.09.2009 domāja šādi:
šitas būtu ļoti piemērots BMW,lai puģeļiem ir ko papriecāties.