ESA misijas turpinās
Publicēts: 11.02.2009
Trīs veiksmīgāko Eiropas kosmosa aģentūras projektu darbības periodi ir pagarināti līdz 2009. gada 31. decembrim. Šie veiksminieki ir Venus Express, Mars Express un Cluster, kas turpinās tuvāko planētu un pašas Zemes izpēti.
Mars Express startēja 2003. gada jūnijā. Mars Express sasniegumu kontā ir daudzas fantastiskas, augstas izšķirtspējas Marsa virsmas fotogrāfijas. Uz kosmosa kuģa atrodas radars, pateicoties kuram zem sarkanās planētas putekļu virskārtas ir atklāts ūdens ledus. Mars Express ir arī pirmais orbītā esošais kosmosa kuģis, kas konstatēja metāna klātbūtni Marsa atmosfērā. Izmantojot šo zondi, ir izdevies atklāt polārblāzmas vidējos platuma grādos, noteikt Marsa atmosfēras aizplūšanas ātrumu kosmosā, kā arī detalizēti izpētīt vienu no Marsa pavadoņiem - Fobosu.
Mars Express misija ir jau divreiz pagarināta. Trešā pagarinājuma laikā turpinās pētīt Marsa pazemes struktūras, augšējos atmosfēras slāņus un kā tos ietekmē Saule. Tāpat tiks turpināta detalizētas Marsa virsmas kartes veidošana.
Venus Express startēja 2005. gada novembrī un 2006. gada aprīlī sasniedza Zemes kaimiņieni. Iepriekšējais misijas pagarinājums tika plānots līdz 2009. gada maijam.
Venus Express veidoja detalizētu un trīsdimensionālu planētas atmosfēras karti, sagādājot zinātniekiem plašu datu klāstu par Venēras meteoroloģiskajiem apstākļiem, atmosfēras spiedienu, temperatūrām, vēja ātrumu un atmosfēras ķīmisko sastāvu. Venus Express ir atklājis, ka no Venēras atmosfēras kosmosā prom plūst ūdens molekulas, ka uz šīs planētas ir zibens, kā arī fotografējis karsto virsmu infrasarkanajā spektrā. Venus Express ir izmantots arī Zemes pētīšanai. Darbs pie atmosfēras izpētes turpināsies.
Cluster pavadoņu grupa startēja 2000. gada vasarā un sāka darboties 2001. gada sākumā. Četri mākslīgie pavadoņi pēta Zemes magnetosfēru stereo režīmā. Cluster projekts ir jau divreiz pagarināts. Trešā pagarinājuma laikā Cluster turpinās pētīt magnetosfēru un jo īpaši tās iekšējos reģionus, Saules ietekmi uz to, kā arī polārblāzmas.
ESA
Komentāri
