Discovery atliktais starts
Publicēts: 12.03.2009
Ūdeņraža vārsta problēmu dēļ STS-119 starts kavējas jau veselu mēnesi. Šonakt paredzētais starts atkal tika atlikts, kad jau pie cita ūdeņraža bākas vārsta tika konstatēta ūdeņraža noplūde. Nākamais starta mēģinājums notiks ne ātrāk kā svētdien, kas ir tikai trīs dienas pirms marta starta loga beigām.
”Lābāk ir lidot, nevis sēdēt uz zemes”, saka Mike Leinbach (Launch Director). ”Taču mūsu nodarbošanās prasa perfekcionismu, bet mūsu lidaparāts šodien nebija perfekts. Tāpēc mēs sēžam uz zemes, mēs to salabosim, un, kad tas būs perfekts, mēs lidosim.”
Lidojumam labvēlīgs laiks ir gaidāms visu nedēļas nogali, taču inženieri varēs piekļūt vārstam tikai piektdien. Pēc skābekļa un ūdeņraža nolaišanas no bākām, tās vismaz 20 stundas ir jātur inertas, pirms tām var tuvoties tehniķi. Tāpēc svētdienas starta mēģinājums joprojām ir zem jautājuma. Ja shuttle nepacelsies līdz 17. martam, nākamā iespēja būs tikai aprīlī.
Pat ja komandierim Lee Archambault un viņa komandai izdosies pacelties svētdien, viņiem nāksies upurēt vienu no četriem izgājieniem atklātā kosmosā un saīsināt misiju par pāris dienām, lai atbrīvotu staciju krievu Soyuz TMA-14, kura starts paredzēts 26. martā no Baikonūras. Startējot pirmdien, var nākties šķirties jau no trim izgājieniem atklātā kosmosā, jo šī scenārija gadījumā Discovery varēs saslēgties ar staciju tikai ceturtajā lidojuma dienā.
Discovery misijas galvenie uzdevumi ir nogādāt uz staciju pēdējo lielo saules paneli, rezerves daļas stacijas ūdens attīrīšanas sistēmai un japāņu astronautu Koichi Wakata. Viņa vietā uz Zemi atgriezīsies lidojuma inženiere Sandra Magnus. Kosmiskās stacijas vadība ir piekritusi, ka trīs no plānotajiem četriem izgājieniem kosmosā, kas pārsvarā ir sagatavošanās darbi nākamajām montāžas misijām, var tik deleģēti stacijas apkalpei. Sliktākajā gadījumā, Discovery galvenos uzdevumus var izpildīt saīsinātā misijā ar vienu izgājienu kosmosā.
Ja izdodas startēt svētdien, misija izskatīsies sekojoši. Starts 7:43pm (Floridas laiks). Saslēgšanās ar staciju 17. martā 4:50pm. Saules baterijas instalācija 19. martā (izgājiens kosmosā sāksies 1:13pm). Vēl divi izgājieni 21. un 23. martā. Atslēgšanās no stacijas 25. martā. Nolaišanās Kenedija kosmosa centrā 27. martā, dienu pēc Soyuz TMA-14 starta un dienu pirms tas nogādās uz staciju jaunu apkalpi.
Ieilgušais STS-119 starta kavējums dēļ ūdeņraža padeves sistēmas vārstiem un atliktais starts dēļ vēl viena cita vārsta ir patiesa vilšanās. Visā starta procedūrā nebija nevienas citas tehniskas problēmas un laika apstākļi bija ideāli.
Šķidrā skābekļa un ūdeņraža uzpildīšanas laikā, devēji signalizēja par ievērojamu ūdeņraža noplūdi pie savienojuma, kur ventilācijas sistēma pieslēgta pie lielās degvielas bākas. Šo sistēmu lieto, lai ūdeņraža uzpildes laikā regulētu spiedienu ūdeņraža bākā. Uzpildot šķidro ūdeņradi, tas bākā sāk vārīties un spiediens paaugstinās. Vārsts novada lieko gāzi pa ventilācijas sistēmu prom no shuttles un tā tiek nekaitīgi sadedzināta īpašā kamerā starta laukuma tuvumā.
Līdzīgas problēmas ir bijušas iepriekš, teica Leinbach, parasti tās ir izdevies vienkārši novērst dažas reizes pārslēdzot vārstu. Šodien vārsts tika pārslēgts vairākas reizes, taču noplūde saglabājās. Brīvais ūdeņradis blakus shuttlei ir ugunsbīstams, tāpēc Leinbach pavēlēja inženieriem atbrīvot tvertni no degvielas.
”Šī sistēma saglabā spiedienu ūdeņraža degvielas bākā, kamēr mēs to uzpildām”, teica Leinbach, ”Mēs uzpildām bāku ar šķidro ūdeņradi, tas sāk vārīties, bākas iekšienē palielinās spiediens. Mēs atveram vārstu un nedaudz ”nolaižam tvaiku”. Tā ir ļoti parasta padarīšana un tas notiek vairākas reizes katrā bākas uzpildīšanas laikā.”
”Kad mēs sākām uzpildīšanu, temperatūra pie savienojuma bija salīdzinoši augsta. Pirmo reizi atverot vārstu nekādas noplūdes netika konstatētas. Otro reizi mēs to darījām, kad bāka bija jau par 98% pilna. Temperatūra pie vārsta bija zemāka un tika konstatēta noplūde.”
”Ar lielu pārliecību varam teikt, ka tās ir ārējas problēmas”, turpina Leinbach. ”Tās nav saistītas ar lidojuma elemetiem. Mums nevajadzēs remontēt degvielas bāku. Problēma ir apkaplpojošā sistēmā ārpus degvielas bākas. To uzrādīja visas mērierīces. No ”mums ir problēma” viedokļa tas bija ļoti vienkārši. Tomēr mēs nevaram pateikt, kur tieši ir problēma, pirms nebūsim to apskatījuši.”
Neskatoties uz vilšanos, misijas vadītājs Mike Moses teica, ka starta komanda izmantos tik daudz laika cik nepieciešams un nemēģinās palaist Discovery pirms tas nebūs droši. ”Tāda ir dzīve kosmiskajā biznesā”, viņš teica, ”Laiku pa laikam lietas notiek.”
spaceflightnow.com
Rakstu sagatavoja Ints
Komentāri
