Antimatērijas dzinējs
Publicēts: 31.10.2002
Aptuveni piecas reizes tālāk, 250 astronomisko vienību attālumā (AU – viena astronomiskā vienība ir attālums no Zemes līdz Saulei) atrodas komētu Oorta mākonis. Pat ātrākie un vistālākie kosmosa kuģi – Pionieris 10 un Voyager 1 un 2 – joprojām ir gadu desmitu attāluma no šī objekta. 25 gadus pēc tā starta Voyager 1 šobrīd ir tikai 77 AV attālumā.
Lai kosmosa kuģi spētu aizlidot līdz Saules sistēmas robežai un vēl aiz tās ievērojami īsākā laikā, Hovs pievērsās viseksotiskākajai vielai - antivielai. NASA finansēto pētījumu laikā Hovs cenšas izveidot ātrāku, labāku un lētāku antivielas dzinēju.
"Mēs cenšamies atrast vislabāko risinājumu patiešām tāliem kosmosa lidojumiem," skaidroja Hovs. "Tā būs tehnoloģija, kas ļaus mums veikt starpzvaigžņu ceļojumus."
"Mēs tiešām vēlamies nokļūt tālu un izdarīt to pietiekami īsā laika posmā," un, katrā ziņā, izvairīties no milzīgajiem kuģiem un tehnoloģijas lēcienienim, kurus pieprasa citu ideju koncepcijas, teica Hovs.
"Tas, ko mēs cenšamies atrast, nav masīvi dzinēji milzīgos kuģos, bet gan augsta blīvuma enerģija pēc iespējas mazākā masas vienībā," izklāstīja Hovs.
Pavisam savādākas buras
Pirmajā mirklī šķiet, ka Hova antimatērijas buras ir mazliet modificēts saules enerģijas buru variants. Bet šeti ir dažas nopietnas atšķirības.
Pirmkārt – bura ir ievērojami mazāka nekā dažus kilometrus platā saules bura. Tās diametrs nepārsniegs 5 metrus, līdz ar to jaunā veida bura ir izcili kompakta.
Otrkārt – kuģis pats veidos savu „vēju”, izdalīdams antivielas plūsmu. Kad šīs antimatērijas daļiņas saskarsies ar buru, grūdiens tiks ģenerēts uzreiz divejādi.
Kā pirmais, protams, jāmin mazās eksplozijas, kas radīsies antivielai saskaroties ar buru. Otrais un arī svarīgākais veids ir antivielas iznīcināšana radīs reakciju plānajā urāna 235 slānī, kas pārklās buru, līdz ar to izraisīdama nelielu kodolreakciju.
"Mēs pamatā lietosim bāzes kodolreakcijas," Hovs sacīja, "Līdz ar to iespējams samazināt kopējo masu."
Šāda veida kombinācija radīs maksimālu jaudu. Mazāki kosmosa kuģi sasniegs lielākus ātrumus īsākā laika sprīdī nekā lielāki. Hova mērķis uz kosmosa kuģis, kas vaētu veikt 250 AV attālumu 10 vai pat mazāk gados.
Šādā veidā paātrinot kustību Hova kuģis četru mēnešu laikā sasniegtu ātrumu 116 km/s. Salīdzinājumam – Voyager 1 ir īsts bruņurupucis ar saviem 17,4 km/s.
Antimatērijas glabāšana
Jebkurai attīstītai tehnoloģijai ir savas problēmas. Arī Hova fantastiskajam dzinējam. "Problēmas kodols ir antimatērijas glabāšana," skaidroja Hovs.
Izmantodams kādu citu NASA finansētu pētījumu, Hovs ir sācis šī jautājuma risināšanu. Tā kā antivielu nevar glabāt vienkāršā degvielas bākā, tad Hovs ir atklājis divus ceļus, kā „noķert” laboratorijā radītu antivielu, pirms tā sevi iznīcina.
Viena no metodēm ir magnetizētu antiprotonu uzglabāšana saldēta ūdeņraža cisternās. Magnētiskais lauks un sasalums varētu novērst daļiņu pašiznīcinošās sadursmes ar tvertnes sienām.
Otra metode balstās uz pozitronu un antiprotonu (spoguļdvīņi elektroniem un protoniem) salipt kopā antiūdeņraža antiatomos. Tas skan visai anti-racionāli, bet tādejādi tos būtu veiglāk uzglabāt.
"Šo ierīci sauc „Iofes lamatas”, kurām teorētiski vajadzētu izveidot un saglabāt antiūdeņradi," teica Hovs.
Citiem vārdiem sakot, Hovs cer, ka uzglabājamais materiāls visticamāk izveidos smalkus kristālus vai antiūdeņraža „nanosniegpārsliņas”.
Liela mēroga ražošana
Antivielu joprojām ir grūti radīt, un pat visattīstītākās laboratorijas kā Fermilaba Batāvijā, Ilinoisā, spēj radīt tikai miljardo daļu no grama gadā. Lai nodrošinātu ar degvielu Hova kosmosa kuģi, viņiem vajadzētu palielināt ražošanas apmērus.
"Ir nepieciešams uzbūvēt dzesēšanas riņķi," skaidroja Hovs. Tas ir projekts, kas varētu izmaksāt aptuveni 20 miljons dolāru un ļautu ievērojami palielināt saražotās antivielas apjomus.
Protams, Hovam ir milzums daudz ideju par antimatērijas pielietošanu jomās, kas nav saistītas ar kosmosa izzināšanu. Radīto radiāciju būtu iespējams izmantot vēža diagnosticēšanā un ārstēšanā, kā arī ar tās palīdzību varētu palīdzēt drošības dienestiem atklāt bīstamu vielu klātbūtni.
"Tas vienmēr ir bijis mans vaļasprieks," Hovs izteicās par antimatēriju. Daudzus gadus viņš to studējis NASA labaratorijās, līdz finansēšanas pārtraukšanas dēļ viņš bija spiests pieslēgties citiem, finansiāli izdevīgākiem projektiem.
Tomēr Hova pirmā mīlestība ir un paliek kosmosa izpēte. Kopš viņš izdzirdēja par antimatēriju kādā no "Star Trek" sērijām, viņš nav spējis atmest ideju par tās pielietošanu kosmosa izpētē.
"Principā, ja mēs atrastu finansētājus, tad visus sagatavošanās darbus varētu veikt gada laikā," Hovs žēlojās. "Mēs patlaban atrodamies uz jaunu apvāršnu robežas, uz pašas maliņas, lai aizsniegtu jaunas pasaules."
Robert Myers. SPACE.com
Komentāri
