Ar puvušām olām uz Marsu!
Publicēts: 7.05.2008
Ja nedzīvojat kalnu alā un pēdējo cilvēku neesat redzējis pirms 30 gadiem, palūkojieties apkārt uz saviem kolēģiem, ģimenes locekļiem, tiem, ar kuriem kopā braucat tramvajā. Vai spētu kopā ar vēl jebkuriem diviem cilvēkiem pavadīt šaurā telpā vismaz 3 gadus?
Kā jau noprotat, kosmiskais ceļojums uz Marsu nav TV šovs, kur var "pacelt asti" un cēli izsoļot ārā pa durvīm, atgriežoties pie pārējiem uz Zemes. Lai arī jūs dotos ceļā ar vismīļākajiem cilvēkiem, 3 gadu ilgs ceļojums būtu smags pārbaudījums. Viennozīmīgi grūtāk kā vīrs, sieva, divi bērni, vecvecāki, suns un kaķis vienistabas dzīvoklī.
Papildus psiholoģiskajam stresam, vismaz trīs cilvēku uzturēšana trīs gadu garumā ir ļoti liela problēma kosmosa kuģu dizaineriem. Iedomājieties cik daudz tur vajag pārtikas, ūdens, gaisa.
"Vai tas nebūtu jauki, ja astronautus varētu vienkārši izslēgt?" vaicāja doktors Varrens Zapola no Hārvardas universitātes Masačūsetas slimnīcas.
Nu bet protams! Tas ir tik elementāri! Kur tie zinātnieki bija ātrāk?! Zinātniskās fantastikas filmās šāda iemidzināšana ir visai ierasta parādība. Ieliekam kapsulā, atdzesējam un gatavs. Astronauts saldētavā tiek nogādāts uz jebkuru visuma nostūri.
Būs jūs jāapbēdina - ledusskapjus par kosmisko ceļojumu kapsulām pārtaisīt nevajag. Patreizējās zināšanas un pētījumi šo tehnologiju izmantot neļauj. Izrādās, pazeminot cilvēka temperatūru zem 30 0C, tiek traucēts sirds ritms un dzīvībai svarīgo orgānu apasiņošana un apgāde ar skābekli.
Otra iespēja esot ņemt līdzi ceļojumā puvušas olas. Uz sevis patlaban vēl nemēģiniet, jo eksperimenti šobrīd notiek tikai uz pelēm!
Zapola kopā ar saviem kolēģiem jaunākajā žurnālā Anesthesiology ir publicējis pētījumu par ūdeņraža sulfīda gāzes spēju palēnināt metabolismu, nesamazinot asins piegādi svarīgākajiem orgāniem, tai skaitā arī smadzenēm. Līdz praktiskam pielietojumam uz astronautiem jāveic vēl gadiem ilgs izpētes darbs.
Jāsaka ka šo metodi varetu izmantot arī uz Zemes.
"Aptuveni 60% karavīru mirst kaujas laukā," piebilda Zapola. "Viņi tiek ievainoti vienā mirklī. Uz vietas jums nav nedz asinis, nedz šķidrums, ar ko aizvietot asins zudumu. Slimnīcā viņi nonāk jau auksti un miruši un neko tur nevar padarīt."
"Ja šajos pēctraumas brīžos mēs varētu viņus iesaldēt vai izslēgt un pēc tam atkal ieslēgt, kad novērstas briesmas dzīvībai..."
Ātrās palīdzības darbinieki ir izmēģinājuši atdzesēšanu, bet šādam mērķim ir nepieciešams liels daudzums auksta ūdens, kas, gluži loģiski, nav sastopams visur pietiekamā apjomā.
"Neviens nestaigā nēsājot sev līdzi vismaz 70 kilogramus auksta ūdens," Zapola turpināja. "Bet ja nu jūs varētu viņus apdullināt ar ūdeņraža sulfīdu?"
Zapola eksperimentēja uz pelēm un secināja, ka metaboliskie rādītāji - skābekļa patēriņš un ogļskābās gāzes izdalīšana - samazinājās aptuveni 10 minūšu laikā pēc ūdeņraža sulfīda inhalācijas sākuma. Šie rādītāji palika "iesaldēti" visu laiku, kamēr gāze tika pievienota elpojamajam gaisam. Kad gāzes padeve tika nomainīta uz parastu gaisu, peles atgriezās normālā stāvoklī 30 minūšu laikā.
Šajā "izslēgtajā" stāvoklī sirdsdarbības ritms nokritās par 50%. Asinspiediens un sirdsdarbības stiprums palika praktiski nemainīgi. Samazinājās arī elpošanas biežums, bet, par lielu izbrīnu zinātniekiem, nesamazinājās skābekļa piesātinājums asinīs. Dzīvībai svarīgie orgāni necieta no skābekļa bada.
Zapola plāno turpināt eksperimentus jau ar lielākiem dzīvniekiem. Varbūt aitas?
"Pirms šī metode tiks izmantota kosmiskajiem ceļojumiem, jums jābūt pārliecinātam, ka tā ir ļoti, ļoti, ļoti droša," teica zinātnieks.
Kas zina, varbūt pērtiķiem ceļojumā uz sarkano planētu pievienosies peles, kuras dzīvos pūdētu olu krātiņos.
ABC Science
Komentāri
