Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vaļu skaitīšana no kosmosa (1072/0)


Publicēts: 13.02.2014

Izmantojot ļoti augstas izšķirtspējas satelītu attēlus, zinātnieki ir veiksmīgi nodemonstrējuši, ka šīs fotogrāfijas var veiksmīgi izmantot, lai veiktu vaļu populācijas izpēti. Attēli, kas tika analizēti ar šim mērķim izstrādātu programmatūru, ļāva automātiskā režīmā uztvert un uzskaitīt Golfo Nuevo (Argentīna) esošos vaļus.

Jaunā metode varētu būtiski uzlabot vaļu populācijas daudzuma noteikšanas iespējas, jo šos lielos jūras dzīvniekus ir grūti saskaitīt, izmantojot tradicionālās metodes, tai skaitā skaitīšanu no sauszemes vai jūrā izvietotām platformām.

"Šis pētījums pierāda, ka vaļus iespējams identificēt un uzskaitīt, izmantojot satelītu datus. Vaļu populāciju ir grūti izvērtēt, tradicionālās metodes ir lokālas, dārgas un neprecīzas. Iespēja skaitīt vaļus automatizētā, izmaksu ziņā efektīvākā režīmā, aptverot lielākus reģionus, sniedz vērtīgu ieguldījumu šīs un citu vaļu sugu saglabāšanā," pastāstīja pētījuma vadītājs Pīters Fretvels, kas piedalās Britu Antarktīdas izpētes (BAS) projektā.

BAS komanda izmantoja WorldView2 satelīta attēlus, lai analizētu minētajā līcī ienākušos dienvidu gludos vaļus, kuri tur sapulcējušies, lai dzemdētu mazuļus vai meklētu sev pāri. Ierobežojot vaļu medīšanu, šīs sugas īpatņu skaits ir palielinājies, tomēr pēdējos gados ir novēroti vairāki vaļu mazuļu nāves gadījumi. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt šī brīža populācijas stāvokli.

Dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) ir plātņvalis, kas mājo dienvidu puslodes polārajos ūdeņos. Pieaugusi mātīte sasniedz pat 15 metru garumu un var svērt 47 tonnas. No 17. līdz 20. gadsimtam šie vaļi tika intensīvi medīti. 1920. gados to skaits bija mērāms vairs tikai dažos simtos. Pateicoties medību aizliegumam, šo vaļu skaits pēdējā laikā ir būtiski palielinājies, bet tomēr ir pārāk mazs, lai varētu teikt, ka šai sugai izmiršana vairs nedraud.

Argentīnas piekrastē esošiem līčiem raksturīgs rāms, sekls ūdens, kas uzlabo iespējas identificēt vaļus no kosmosa. Attēlu apstrādē tika izmantoti sekojoši kritēriji - attēlā redzamajiem objektiem jābūt noteikta izmēra, tiem jāatrodas vietās, kur varētu atrasties vaļi, kā arī tur nevajadzētu būt (vai būt nedaudz) citiem objektiem, kas varētu tikt identificēti kā vaļi.

Pētījuma ietvaros vaļi attēlos tika identificēti un uzskaitīti manuāli, atrodot 55 ticamus vaļus, 23 iespējamus vaļus un 13 zemūdens objektus. Iegūtie rezultāti tika izmantoti, lai identificētu veiksmīgākās automatizētās metodes. Visefektīvākā izrādījās vaļu meklēšanas metode, kas analizēja tā dēvēto Piekrastes joslu, kurā tiek izmantots zilās krāsas diapazona tālais gals, kas ļauj ieskatīties dziļāk zem ūdens un attiecīgi ieraudzīt lielāku skaitu vaļu. Ar šo metodi tika atrasti 89% no manuāli uzskaitītajiem vaļiem. Tā ir pusautomātiska metode, kurā, lai sasniegtu augstāku precizitāti, ir nepieciešama manuāla iejaukšanās.

Nākotnē ieplānotie satelīti, tai skaitā WorldView3, kas startēs šogad, nodrošinās vēl augstākas izšķirtspējas attēlus. Tādejādi vaļu uzskaite un identifikācija kļūs vēl efektīvāka, ļaujot izmantot šo metodi arī citu vaļu sugu novērošanai.

British Antarctic Survey

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE