Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Spin-off

Saules ieslodzīšana

Saules ieslodzīšana (846/0)


Publicēts: 18.03.2016
Vai spējat iztēloties, kāda saistība ir nesējraķešu industrijai ar kodolsintēzi? Izrādās, ka vistiešākā. Inženieri, kas veido detaļas jauna tipa elektrostacijai, kurā tiks izmantota kodolsintēze, pielieto zināšanas un tehnoloģijas, kuras paredzētas raķešu un citu kosmosa industrijā izmantojamo iekārtu ražošanā.
Urbt Marsu un uzlādēt mašīnu

Urbt Marsu un uzlādēt mašīnu (1003/1)


Publicēts: 25.12.2015
Inženieri, kas izstrādā urbi Marsa, Mēness un asteroīdu izpētei, ir radījuši pirmo portatīvo lādētāju elektromobīļiem, ar kura palīdzību mašīnas varēs uzlādēt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Lādētāju, kas izmantos to pašu spriegumu ko putekļusūcējs, varēs iespraust jebkurā rozetē, nebaidoties, ka tiks izsisti korķi.
Zvaigžņu kartēšanas algoritms palīdz biologiem

Zvaigžņu kartēšanas algoritms palīdz biologiem (753/1)


Publicēts: 23.07.2015
Milzīgās, plankumainās vaļhaizivis ir vienas no retākajām un vismazāk izpētītajām zivīm pasaulē. Tās nosaukums Madagaskaras pamatiedzīvotāju valodā - "marokintana" - nozīmē "daudz zvaigznes", bet Javas salas iedzīvotāji šo zivi sauc par "geger lintag" jeb "zvaigznes uz muguras". Tādēļ ir pats par sevi saprotams, ka šo interesanto zivju izsekošanai un…
Saules baterijai 60!

Saules baterijai 60! (990/0)


Publicēts: 9.04.2014
Lielākā daļa satelītu mūsdienās nodarbojas ar maģiju - pārvērš gaismu elektrībā. Ja pirms vairākiem simtiem gadu šī tehnoloģija patiešām šķistu prātam neaptverama un mistiska, tad tagad Saules baterijas ir kļuvušas par pavisam ikdienišķu lietu, kas rotā ne tikai tuvāk un tālāk no Zemes riņķojošos mākslīgos pavadoņus, bet arī darbina bākas, elektriskos…
Vaļu skaitīšana no kosmosa

Vaļu skaitīšana no kosmosa (1003/0)


Publicēts: 13.02.2014
Izmantojot ļoti augstas izšķirtspējas satelītu attēlus, zinātnieki ir veiksmīgi nodemonstrējuši, ka šīs fotogrāfijas var veiksmīgi izmantot, lai veiktu vaļu populācijas izpēti. Attēli, kas tika analizēti ar šim mērķim izstrādātu programmatūru, ļāva automātiskā režīmā uztvert un uzskaitīt Golfo Nuevo (Argentīna) esošos vaļus.
Gudrās gaismas

Gudrās gaismas (1055/0)


Publicēts: 3.01.2014
Ir grūti aizmigt, dzīvojot uz Zemes? Iedomājieties, cik grūti ir Starptautiskajā kosmiskajā stacijā dzīvojošajiem astronautiem, kas riņķo apkārt mūsu planētai. Viņiem diennakts ir tikai 90 minūtes gara. Šeit talkā nāk mākslīgais apgaismojums. Pat uz Zemes vietās, kur ziemā dabīgās gaismas ir ļoti maz, tiek izmantots mākslīgais apgaismojums.
Kosmoss tavā sirdī

Kosmoss tavā sirdī (1418/0)


Publicēts: 6.12.2013
Bieži vien cilvēki mums observatorijā prasa, kāds mums labums no kosmosa izpētes, ko tas dod, ka šajā nozarē tiek ieguldīta tik liela nauda? Iespējams, ka līdzīgi domāja arī mūsu deputāti, kas nobalsoja pret naudas atvēlēšanu, lai Latvija varētu turpināt ceļu uz Eiropas Kosmosa aģentūru. Lai arī cik tālu nešķistu kvazāri, pulsāri un pat neskaitāmie…
Ūdens pasaulei

Ūdens pasaulei (1046/0)


Publicēts: 22.11.2013
Starptautiskā kosmiskā stacija atrodas tālu no Zemes ūdens resursiem, tādēļ ar ūdeni ir jāapietas ļoti prātīgi. Tas tiek pārstrādāts un attīrīts atkārtotai izmantošanai. Šī tehnoloģija no kosmosa ārēm ir "nokāpusi uz Zemes", lai palīdzētu nodrošināt ar tīru dzeramo ūdeni cilvēkus dažādās pasaules nomaļākajās vietās.
Sirdspukstu meklētājs

Sirdspukstu meklētājs (1260/3)


Publicēts: 15.09.2013
Jūs esat dzīvs, tikai virs jums atrodas bieza gruvešu kaudze. Jūs saucat pēc palīdzības, bet šķiet, ka saucieni atsitas pret smagajiem betona gabaliem. Jūs mēģinat atbrīvot sev ceļu, bet nesekmīgi. Situācija ir bezcerīga. Jūs apjaušat, ka tā arī paliksiet zem šiem gruvešiem, ja vien kāds jūs nesadzirdēs.
Kosmiskā stacija vēro kuģus jūrās

Kosmiskā stacija vēro kuģus jūrās (3827/7)


Publicēts: 23.06.2010
Starptautiskajai kosmiskajai stacijai riņķojot ap Zemi, īpaša ierīce, kas atrodas Eiropas kosmosa aģentūras laboratorijas modulī Columbus, novēro kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos.
MĒNESS FĀZE