Vai Venēra bija apdzīvojama?
Publicēts: 28.06.2010
Eiropas kosmosa aģentūras zonde Venus Express palīdz zinātniekiem noskaidrot, vai uz šīs planētas kādreiz ir bijuši okeāni. Iespējams, ka attīstības sākumposmā Venēra ir bijusi līdzīga Zemei.
Mūsdienās Zeme un Venēra atšķiras kā diena un nakts. Zeme ir mitra un maiga pasaule, kurā čum un mudž dzīvība. Venēra ir ellīga vieta, kuras virsma ir karstāka par sakarsētiem plīts riņķiem.
Tomēr abas planētas ir līdzīgas. Venēras un Zemes izmēri maz atšķiras. Pateicoties Eiropas kosmosa aģentūras zondei Venus Express, ir atklātas arī citas līdzības.
"Venēras un Zemes sastāvs ir līdzīgs," teica Hakans Svedhems.
Viena atšķirība ir ļoti būtiska - uz Venēras ir ļoti maz ūdens. Ja Zemes ūdeņus izklātu vienmērīgā slānī ap visu planētu, tā dziļums būtu 3 kilometri. Ja izdotos kondensēt Venēras atmosfērā esošo ūdens tvaiku, ūdens slāņa dziļums būtu tikai 3 centimetri.
Venus Express dati liecina, ka pirms vairākiem miljardiem gadu uz Venēras ir bijis vairāk ūdens. Liels daudzums ūdens ir "aiztecējis" kosmosā. Saules ultravioletais starojums sadala ūdens molekulas Venēras atmosfērā par skābekļa un ūdeņraža atomiem, kuri tad arī aizplūst kosmosā.
Venus Express ir izmērījis ātrumu, ar kādu šie atomi aizlido kosmosā. Ūdeņradis aizplūst divreiz vairāk kā skābeklis. Tieši tādēļ tiek pieņemts, ka šo atomu avots ir ūdens.
"Viss norāda uz to, ka savulaik uz Venēras ir bijis daudz vairāk ūdens," stāstīja Kolins Vilsons no Oksfordas universitātes. Tas gan nenozīmē, ka tur ir bijuši okeāni.
Ēriks Šasefjērs (Chassefière) ir izveidojis datormodeli, kas liecina, ka lielākā daļa ūdens atradās atmosfērā un pastāvēja ļoti sen, kad planētas virsma bija pilnībā izkususi. Kad Saules starojuma ietekmē ūdens molekulas tika sašķeltas un aizplūda kosmosā, temperatūra samazinājās. Iespējams, ka tieši tādēļ virsma sacietēja.
Lai arī šo hipotēzi ir grūti pārbaudīt, ir svarīgi noskaidrot, vai uz Venēras virsmas ir pastāvējis ūdens, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas ir bijis dzīvībai labvēlīgs periods.
Pat ja izrādīsies, ka Šasefjēra modelis ir pareizs, tas neizslēdz iespēju, ka komētas ir atnesušas papildus ūdeni, kad Venēras virsma jau bija kristalizējusies. Iespējams, ka uz Venēras virsmas pastāvēja ūdenskrātuves, kurās varēja izveidoties dzīvības formas.
"Ir nepieciešams izveidot daudz plašāku magmas-okeāna-atmosfēras sistēmas modeli, lai noskaidrotu, kā ir attīstījusies Venēra pašos pirmsākumos," teica Šasefjērs.
Tieši Venus Express varētu sagādāt šo hipotēžu pārbaudei nepieciešamos datus.
ESA
Komentāri
DejaVu tieši 28.06.2010 domāja šādi:
"Ja Zemes ūdeņus izklātu vienmērīgā slānī ap visu planētu, tā dziļums būtu 3 kilometri."
Šito es nezināju. Tātad, mums ir paveicies, ka Zeme nav apaļa. Vai arī, nav paveicies :)
rupucis tieši 29.06.2010 domāja šādi:
Pie pašreizējā 93 atmosfēru spiediena šķidrs ūdens uz Venēras būtu stabils, ja temperatūra būtu zem 305 Celsija grādiem. Taču ūdens tvaika klātbūtne vēl vairāk pastiprinātu siltumnīcas efektu, un virs 374 grādiem šķidrs ūdens nevar pastāvēt (tad ir virskritiskais, jeb pārkritiskais, jeb superkritiskais tvaiks).1. problēma - pārāk karsts (Saule mūsdienās ir pārāk spoža)
2. problēma - maz ūdens (taču nevar tikt labota, neatrisinot pirmo problēmu, piemēram, ar Saules aizēnošanu ar lieliem alumīnija folijas baloniem Venēras orbītā).Pameklējiet Google "Venus terraforming".
peleks tieši 29.06.2010 domāja šādi:
a ja piem izsmidzinātu atmosfērā kādu ķimikāliju, kas novāktu mākoņus ar to tak tiktu līdzēts, nebūtu siltumnīcas efekta, proms būtu tur krietni karstāks nekā uz zemes, bet nu vēsāks nekā tagad..
sauli gan vēsāku nepataisīt, par cik viņa lēnām paliks par sarkano milzi un aprīs gan merkuru gan venēru, iespējams arī zemi, bet lidz tam vel jāgaida diezgan pailgi! :D
Jupis tieši 29.06.2010 domāja šādi:
>peleks
Saule par sarkano milzi paliks diezgan strauji, taču Zeme būs tikusi izdedzināta jau krietni pirms tam, jo Saule lēnām kļūst arvien karstāka. Mums ir ~1 miljards gadu laika, lai iznīktu, evakuētos vai arī atbīdītu Zemi nostāk no Saules.
peleks tieši 29.06.2010 domāja šādi:
>jupis tas gan, bet tāpat līdz tam vel laika daudz un pēc milijards gadiem mūsu civilizācija būs sen jau mirusi, un būs mirušas arī nākamās 1000 civilizācijas, varbūt pēcāk kad kāds sāks saprast mūsu pieļautās kļūdas, spēs attīstīties tik tālu lai pamestu saules sistēmu.
dzimmijs13 tieši 29.06.2010 domāja šādi:
Bet varbūt nevajag pārveidot Venēru - bet gan pārveidot savus ķermeņus, ja gribam dzīvot uz planētas?
dulls tieši 29.06.2010 domāja šādi:
Bet varbūt negribam dzīvot uz planētas?
Piem., augšupielādēties kādā smukā kuģī kā borta kompis un aidā. :P
peleks tieši 30.06.2010 domāja šādi:
>dzimmijs13
arī fakts! kapēc gan ne - pielāgojamies un neko nevajag teraformēt, vai kā viņu tur :D
rupucis tieši 30.06.2010 domāja šādi:
>a ja piem izsmidzinātu atmosfērā kādu ķimikāliju, kas novāktu mākoņus ar to tak tiktu līdzētsNebūtu gan līdzēts, tieši mākoņi Venēras klimatu atvēsina. Bez mākoņiem būtu 600oC. Karstumu aiztur biezā CO2 atmosfēra. Lai aizvāktu CO2, vajag visu stipri atdzesēt (aizēnot), un iedot ūdeni, lai CO2 reaģē ar iežiem.
Nelabojams tieši 30.06.2010 domāja šādi:
Ja tur būtu ūdens (resp. atmosfērā CO2+tvaiks), tad pietiktu ar kaukādām rijīgām fotosintezējošām baktērijām - atmosfēras terraformēšanās tad varētu notikt ārprātīgi īsā (varbūt pat nedaudzu mēnešu) laikā, jo ir barības un enerģijas pārbagātība un pilnīgs dabisko ieneidnieku trūkums.
Lāsēns tieši 30.06.2010 domāja šādi:
kā ta var iztikt bez\"dabiskiem ieneidniekiem\",tie uzrodas no nekurienes,bez tiem nekā :D
Lāsēns tieši 30.06.2010 domāja šādi:
tu jau atceries nelabojams,kā tev pašam gāja ar tiem dabiskajiem ienaidniekiem(žirgagalva),tie parasti uzrodas paši no sevis un sāk tevi vajāt :D
rupucis tieši 1.07.2010 domāja šādi:
>tad pietiktu ar kaukādām rijīgām fotosintezējošām baktērijāmRezultātā iegūtu kilometru biezu biomasas slāni un 90 atmosfēras tīra skābekļa. Kad tam iespertu zibens, visa planēta nodegtu.Faktiski jau ugunsbīstamu situāciju sasniegtu daudz agrāk, vēl pirms viss CO2 ir pārstrādāts. Oglekļa tur ir par daudz, tas ir jāsaista iežos. Tam vajag slapju, vēsu vidi.