ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Un atkal tas fosfīns! (130/0)


Publicēts: 14.07.2021

Vēl salīdzinoši nesen pasaule lūkojās ar interesi uz Venēras mākoņiem, cerībā, ka tajos lidinās mikroskopiskas dzīvības formas, kuru bioloģisko procesu viens no blakusproduktiem ir fosfīna gāze, kas nelielā daudzumā tika konstatēta Venēras atmosfērā. Tomēr Kornela universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka fosfīna klātbūtne norāda nevis uz citplanētiešiem, bet gan uz aktīvu vulkānismu salīdzinoši nesenā pagātnē vai, iespējams, pat mūsdienās.

Kornela universitātes zinātnieki izpētīja ALMA un Džeimsa Klerka Maksvela teleskopu iegūtos datus un secināja, ka fosfīna esamību iespējams izskaidrot ar ģeoķīmiskiem procesiem.

Vulkāniskās darbības rezultātā Venēras atmosfērā varētu nonākt fosfīdi, kas atrodas mantijā. Sprādzienveida izvirdums nogādātu fosfīdus augstu atmosfērā, kur tie reaģētu ar sērskābi, izveidojot fosfīna gāzi. Savus pieņēmumus zinātnieki pamato ar laboratorijas datiem, kur redzams, ka sērskābe aktīvi un efektīvi reaģē ar fosfīdiem, un kā viens no produktiem rodas fosfīna gāze.

Atšķirībā no bioloģiskiem procesiem un baktērijām Venēras atmosfērā, aktīvs vulkānisms nav nekāds pārsteigums. Magellan kosmiskā aparāta iegūtajos radara attēlos ir redzami daži ģeoloģiskie veidojumi, kas varētu liecināt par sprādzienveida izvirdumiem. Svaru kausus par labu vulkānismam nosver arī NASA Pioneer Venēras orbitālās zondes atradums 1978.gadā, kad atmosfēras augšējos slāņos tika reģistrētas sēra dioksīda koncentrācijas izmaiņas.

Par kāda mēroga un jaudas izvirdumiem tiek domāts? Kornela universitātes zinātnieki lēš, ka Venēras sprādzienveida izvirdumi ir līdzīgi Krakatau vulkāna izvirdumam 1883.gadā.

NASA, Cornell university

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
  • * 14.08.2021 - Ērglis 2021