Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Auseklītis, Rieteklītis (3588/0)


Publicēts: 15.03.2009

Noteikti esat pamanījuši spožo zvaigzni rietumos pēc Saules rieta. Drīz vien Rieteklītis jeb Vakara zvaigzne kļūs par Auseklīti jeb Rīta zvaigzni. Ne viens vien observatorijas apmeklētājs ir uzdevis jautājumu - Kādēļ Venēra šobrīd izskatās tik spoža?

Venēra ir trešais spožākais objekts debesīs aiz Saules un Mēness. Venēras zvaigžņlielums, kad tā ir vistālāk no Zemes, ir aptuveni -3,8, bet, kad atrodas vistuvāk - aptuveni -4,7. Saules zvaigžņlielums ir -26,5. Mēness - aptuveni -12,6 pilnmēness laikā. Nākamā spožākā zvaigzne aiz Saules, kas redzama Zemes debesīs, ir Sīriuss ar -1,5. Vājākais lielums, ko cilvēks saredz ar neapbruņotu aci, svārstās no 5 līdz 7, atkarībā no redzes un apkārtējās vides apstākļiem.

Venēra, kā jau mēs zinām, ir klāta ar blīvu mākoņu slāni, kas ārkārtīgi labi atstaro Saules gaismu. Aptuveni 70% no krītošās Saules gaismas tiek atstaroti redzamajā spektrā.

Tomēr ne tikai mākoņi nosaka to, ka Venēra ir tik spoža. Venēra dažreiz atrodas arī ļoti tuvu Zemei. Tuvākajā punktā tā atrodas aptuveni 40 miljons kilometru attālumā, kas ir aptuveni 1/3 daļa no attāluma starp Zemi un Sauli. Vistālākajā punktā Venēra atrodas aptuveni 250 miljons kilometru attālumā. Lai Venēra būtu visspožākā, skatoties no Zemes, tai un Zemei jāatrodas vienā pusē Saulei, kā arī ļoti tuvu.

Interesanti, ka tajā brīdī, kad Venēra atrodas vistuvāk Zemei un ir visspožākā, patiesībā mēs redzam tikai nelielu daļu no mūsu kaimiņienes. Iedomājieties, ka Venēras vienu pusi apgaismo Saule, otra puse ir tīta tumsā. Kad Zeme atrodas iepretīm Venērai jeb ap augšējās konjunkcijas laiku, Venēra izskatās kā pilns aplis. Jo apaļāks disks, jo tālāk Venēra atrodas no Zemes. Tās diska diametrs salīdzinoši ir mazāks nekā ap iekšējās konjunkcijas laiku, kad Venēra atrodas starp Zemi un Sauli.

Kad Venēra tuvojas Zemei, tās apgaismotā daļa samazinās, jo apgaismotā puse paliek pagriezta pret Sauli, bet mēs no Zemes redzam arvien vairāk un vairāk neapgaismoto jeb tumšo pusi. Venēras izmēri palielinās tāpat kā spožums, kādu varam vērot naksnīgajās debesīs.

obrīd Venēra atrodas ļoti tuvu Zemei un teleskopā jūs varat vērot šauru disku. Tā ir arī ļoti spoža.

Šomēness Venēra veic vēl vienu interesantu triku, kas nav vērojams visai bieži.

Parasti Venēra pazūd Saules spožajā gaismā, kad tā atrodas apakšējās konjunkcijas stāvoklī - starp Zemi un Sauli. Šoreiz Venēras orbītas slīpums attiecībā pret Zemi ļauj mums novērot, ka Vakara zvaigzne vienlaicīgi var būt arī Rīta zvaigzne.

Ja jums austrumu un rietumu virzienā horizonts ir pietiekami "tīrs", tad varēsiet vērot Venēru gan pirms Saules lēkta, gan pēc Saules rieta. Mēneša beigās Venēra vakarā jau vairs nebūs redzama.

Tomēr, esiet ārkārtīgi uzmanīgi, ja novērojumus veiksiet ar binokli, tālskati vai teleskopu. Venēra atrodas ļoti tuvu Saulei un skatīšanās uz Zemei tuvāko zvaigzni ar palielinošu ierīci, ja virs horizona ir redzama kaut neliela Saules daļa, var radīt pat paliekošus redzes traucējumus.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE