ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Venēra

Un atkal tas fosfīns!

Un atkal tas fosfīns!


Publicēts: 14.07.2021
Vēl salīdzinoši nesen pasaule lūkojās ar interesi uz Venēras mākoņiem, cerībā, ka tajos lidinās mikroskopiskas dzīvības formas, kuru bioloģisko procesu viens no blakusproduktiem ir fosfīna gāze, kas nelielā daudzumā tika konstatēta Venēras atmosfērā. Tomēr Kornela universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka fosfīna klātbūtne norāda nevis uz citplanētiešiem,…
Runājot par veneriāņiem

Runājot par veneriāņiem


Publicēts: 15.09.2020
Jau gadu desmitiem ilgi zinātnieki apsver iespēju, ka dzīvība uz Venēras var pastāvēt augstu tās atmosfērā. Visticamāk tie varētu būt mikroorganismi. Mākoņos ir dzīvībai labvēlīgāka temperatūra, bet mikroorganismiem būtu jāpielāgojas visai skābai videi. Tādēļ starptautiskas pētnieku grupas publiskotais paziņojums, ka Venēras atmosfērā atklāts fosfīns…
Vai Venēra bija apdzīvojama?

Vai Venēra bija apdzīvojama?


Publicēts: 28.06.2010
Eiropas kosmosa aģentūras zonde Venus Express palīdz zinātniekiem noskaidrot, vai uz šīs planētas kādreiz ir bijuši okeāni. Iespējams, ka attīstības sākumposmā Venēra ir bijusi līdzīga Zemei.
Idunn Mons izvirdums

Idunn Mons izvirdums


Publicēts: 15.04.2010
Eiropas kosmosa aģentūras zondes Venus Express dati liecina, ka Venēra joprojām ir ģeoloģiski aktīva planēta. Izmantojot infrasarkano staru uztvērējus, ir identificētas svaigas lavas plūsmas. Uz Zemes dvīņu māsas joprojām notiek vulkānu izvirdumi.
Zemes māsa Venēra

Zemes māsa Venēra


Publicēts: 15.07.2009
Venus Express ir pabeidzis zīmēt pirmo Venēras dienvidu puslodes karti, izmantojot infrasarkanā starojuma spektra datus. Jaunā karte liek domāt, ka mūsu kaimiņplanēta agrāk ir bijusi daudz līdzīgāka Zemei. Tur, iespējams, ir bijusi spēcīgāka plātņu tektonika un pat ūdens okeāns.
Venērieši

Venērieši


Publicēts: 25.03.2009
ASV zinātnieki jaunākajā Astrobiology žurnālā secina, ka uz Venēras varētu pastāvēt dzīvība. Zinot kāda ir Venēra, šāds apgalvojums šķiet vairāk nekā dīvains. Virsmas temperatūra virs 400 grādiem pēc Celsija šķiet neiespējama ne tikai visekstrēmākajām karstumu mīlošajām baktērijām uz Zemes, bet arī visfantastiskākajām būtnēm rakstnieku garadarbos. Kas…
Auseklītis, Rieteklītis

Auseklītis, Rieteklītis


Publicēts: 15.03.2009
Noteikti esat pamanījuši spožo zvaigzni rietumos pēc Saules rieta. Drīz vien Rieteklītis jeb Vakara zvaigzne kļūs par Auseklīti jeb Rīta zvaigzni. Ne viens vien observatorijas apmeklētājs ir uzdevis jautājumu - Kādēļ Venēra šobrīd izskatās tik spoža?
Venēras kolonizēšana

Venēras kolonizēšana


Publicēts: 25.07.2008
Pavisam nesen rakstījām par kādu zinātnieku Džefriju Lendis un viņa ideju par Venēras izpēti, izmantojot lidaparātu, kurš izmantotu Saules enerģiju. Šis pats zinātnieks ir spēris soli tālāk un piedāvā kolonizēt Venēru.
Ļaunā dvīņumāsa

Ļaunā dvīņumāsa


Publicēts: 3.04.2008
Pirms 4,5 miljardiem gadu abas piedzima gandrīz vienlaicīgi, līdzīgos izmēros, ar gandrīz vienādu masu. To uzbūve bija ļoti līdzīga. Laika gaitā abas "māsas" izvēlējās katra savu ceļu. Vienu no tām sauc par ļaunuma iemiesojumu, otra ir dzīvības šūpulis un zilā pērle. Kādēļ to attīstības ceļi tik ļoti atšķiras?
Negaiss tuvojas ... uz Venēras

Negaiss tuvojas ... uz Venēras


Publicēts: 30.11.2007
Venēra ir ellīga vieta, kur valda augsta temperatūra un spiediens. Eiropas kosmosa aģentūras projekts Venus Express ir papildinājis šo jauko ainavu ar zibeni.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!