Urāns: otrs gredzenu pavēlnieks
Publicēts: 5.03.2003
Nepievilieties, attēlā redzamā “visu redzošā acs” nav Saules sistēmas gredzenu pavēlnieks Saturns.
Patiesībā tas ir Saturna sāncensis Urāns, kāds tas redzams spektrā, kas tuvs infrasarkanajam. Septiņi redzamie pavadoņi ir daži no Urāna mēnešiem, kuriem piešķirti izcila fantastiskā darba personāžu vārdi – Viljama Šekspīra „Sapnis vasaras naktī”.
Parasti nesaredzami ar novērošanas ierīcēm no Zemes, Urāna gredzeni ir tik blāvi un retināti, ka tos atklāja tikai 1977. gadā. Pavisam nejauši tika novērota fona zvaigznes aptumšošanās, kad planēta šķērsoja debesu jumu. 1986. gadā Voyager-2 nofotografēja Urāna gredzenu sistēmu no neliela attāluma.
Attēlā, gaismas spektrā, kas tuvs infrasarkanajam, redzams Urāns ar gredzeniem un dažiem pavadoņiem. Attēls ieīgts 2002. gada 19. novembrī ar ISAAC daudzpakāpju instrumentu, kas uzstādīts uz 8.2 m VLT ANTU teleskopa, kas atrodas ESO Paranālas observatorijā, Čīlē.
Šajā spektra viļņu garumā gredzeni ir ļoti labi saskatāmi, pateicoties tam, ka gredzenu ledus daļiņas atstaro Saules siltuma radiāciju. Šādu pašu viļņu garumu gandrīz pilnībā absorbē Urāna atmosfēra, tādēļ planēta izskatās tumšāka.
Piedevām jāsaka, ka šajā leņķī, kādā Urāns ir redzams šajā attēlā, ir pierasts redzēt Saturnu. Bet Urānam šāds leņķis ir ļoti rets gadījums. Pārsvarā no Zemes planētu iespējams saskatīt pavērstu ar vienu vai otru polu pret novērotāju.
SPACE.com
