Samainīt vietām planētas
Publicēts: 18.12.2007
Iespējams, ka 4 miljardus gadu senā pagātnē Urāns un Neptūns ir samainījušies ar orbītām. Pie šāda secinājuma ir nonācis Stīvs Dešs, astrofiziķis no Arizonas universitātes, kas uzskata, ka gāzes giganti ir veidojušies vismaz divas reizes tuvāk nekā šīs planētas atrodas patlaban.
Saules sistēma ir aptuveni 4,6 miljardus gadu veca. Klinšaino planētu veidošanās teorija ir nostiprinājusies un plaši atzīta zinātnieku vidū. Kā jau minējām arī 10. decembra rakstā Kā iznīcināt milzi, par gāzes planētu veidošanos ir dažādas teorijas, kas nespēj atbildēt uz daudziem jautājumiem.
"Patreizējos modeļos redzams, ka Jupiters varētu izveidoties miljoniem gadu laikā, savukārt Urāna un Neptūna veidošanās būtu aizņēmusi vairākus miljardus gadu. Mūsu Saules sistēma nav tik veca," skaidroja Dešs. "Blīvāka gāzes diska esamība planētu veidošanās fāzē varētu izskaidrot šo divu planētu rašanos, bet arī tikai tad, ja tās samainījās vietām."
Kopš Plutons ir zaudējis planētas statusu, Neptūns ir Saules sistēmas tālākā zināmā planēta 4,5 miljards kilometru attālumā no Saules. Urāns, kas atrodas 3 miljardus kilometru attālumā, ir otrā tālākā planēta.
Lielākā daļa teoriju apgalvo, ka planētas veidojušās no gāzes un putekļu diska, kura ārējā robeža ir atradusies tagadējās Neptūna orbītas vietā. Dešs apgalvo, ka šis modelis ir pārāk izplests, lai izskaidrotu Saules sistēmas rašanos.
"Līdz brīdim, kamēr Neptūns un Urāns būtu izveidojis pietiekami lielu cietu kodolu, lai spētu pievilkt hēliju un ūdeņradi atmosfēras veidošanai, praktiski visa gāze jau būtu aizplūdusi starpzvaigžņu telpā," pastāstīja Dešs.
Lai liktu Saules sistēmai darboties pareizi, Dešs pārstrādāja NICE modeli, kas tika prezentēts 2005. gadā. Šī teorija apgalvo, ka gāzes planētas izveidojās vismaz divas reizes tuvāk Saulei nekā tās atrodas patlaban, kas nozīmē, ka putekļu mākonis ir bijis vismaz 10 reizes blīvāks.
"Mani kolēģi bija visai satriekti par manu rakstu, bet nespēja atrast tur nekā nepareiza," piebilda Dešs. "Praktiski es saku, ka viss ir noticis pretēji - planētas veidojošajam materiālam nācās izplesties, nevis nākt tuvāk Saulei."
Dešs apgalvo, ka pēc pāatrinātās gāzes gigantu veidošanās, kāds spēks ir tās ievilcis to patreizējās orbītās. Iespējams, ka šo "iziešanu" ir izraisījušas garām lidojošas milzu komētas. Process, protams, nenotika pāris dienu laikā, bet prasīja vairākus miljardus gadu. Kad komēta palido garām, tā iegūst gravitācijas paātrinājumu, vienlaicīgi nedaudz iekustinot arī pašu milzu planētu.
Tomēr, lai Deša orbitālie vienādojumi būtu pareizi, Neptūnam kaut kādā veidā bija jāapsteidz Urāns 650 miljons gadu laikā. "Un tas bija tas, ko NICE modelis paredzēja," piebilda zinātnieks. "Kad es ieraudzīju iegūtos datus, tas bija mazliet spokaini. Reti izdodas iegūt datus, kas izveido tik atbilstošu notikumu gaitu gaidītajam."
Dešs brīdināja, ka citi teorētiķi var atzīt viņa teoriju par grūti uztveramu, bet jāatzīstot, ka tā lieliski papildina līdz šim pazīstamās teorijas par gāzes gigantu veidošanos - gan gāzes kolapsu, gan tās sakopošanos ap cietu kodolu.
"Lai kā arī nebūtu, līdz šim neviens nav varējis izskaidrot kā izveidojies Urāns un Neptūns 10 miljons gadu laikā," teica Dešs. "Es neesmu neko pierādījis, bet šie ir visai detalizēti pierādījumi. Šī teorija izskaidrotu daudz jautājumus, kas saistīti ar Saules sistēmu."
SPACE.com
