Mazais Sprādziens
Publicēts: 7.10.2008
Aptuveni deviņus miljardus gadus pēc Lielā Sprādziena nogranda Mazais Sprādziens. Triecienvilnis saspieda blīvu, putekļainu gāzes mākoni, kas sarāvās, lai radītu Sauli un planētas. Kārnegī institūta Zemes magnētisma departamenta astrofiziķiem ir izdevies atklāt Saules sistēmas pirmsākumu detaļas.
"Jau kopš 1970tajiem gadiem mums bija ķīmiskie pierādījumi, kas liecināja, ka Saules sistēmas rašanos ierosinājusi supernova," pastāstīja pētījuma vadošais autors Alans Boss. "Problēma bija detaļās. Līdz šim nebija izdevies izstrādāt scenāriju, kad gāzes mākoņa saraušanās notiek vienlaicīgi ar jauno izotopu ieplūšanu šajā mākonī."
Radioaktīvie izotopi ar īsu pussabrukšanas periodu ir elementu paveids, kuriem ir tāds pats protonu skaits, bet atsķirīgs skaits neitronu. Šie elementi atrodami ļoti vecos meteorītos. Miljons gadu laikā izotopi sabrūk un pārvēršas nākamajos elementos. Atrodot sabrukšanas rezultāta elementus pirmatnējos meteorītos, ir skaidrs, ka radioaktīvo izotopu rašanās ir notikusi aptuveni miljons gadus pirms pašu meteorītu izveidošanās.
"Viens no šiem izotopiem, dzelzs-60, ievērojamos daudzumos rodas tikai masīvu zvaigžņu kodolos," paskaidroja Boss. "Dzelzs-60 pārvēršas par niķeli-60, kurš ir atrodams pirmatnējos meteorītos. Mēs zinām kur un kad šie izotopi izveidojās, bet mēs nezinām kā tie ir nokļuvuši šeit."
Iepriekšējos Bosa radītajos modeļos bija redzams, ka izotopi varētu tikt iepūsti presolārajā mākonī, ja supernovas triecienviļņa ātrums samazinātos no 10 līdz 40 kilometriem sekundē un gan mākoņa, gan viļņa temperatūra būtu konstanta - 10K.
"Šis modelis nedarbojas, ja materiāls uzkarst saspiežoties un atdziest starojuma ietekmē. Pretrunas radīja šaubas par supernovas lomu Saules sistēmas radīšanā pirms aptuveni 4 miljardiem gadu," piebilda Harri Vanhala.
Jaunākajā modelī supernovas triecienvilnis iebrāzās mākonī, kurš sastāvēja no ūdens, putekļiem, oglekļa monoksīda un molekulārā ūdeņraža, uzkarsējot to līdz pat 1000K. Ja mākonis neatdzistu, tas nevarētu sarauties. Pēc aptuveni 100 000 gadiem presolārais mākonis jau bija 1000 reizes blīvāks. Karstums no supernovas paliekām uzsildīja tikai mākoņa ārējo malu. Pēc aptuveni 160 000 gadiem mākoņa centrs bija jau miljoniem reižu blīvāks, un izveidojās protsaule jeb Saules aizmetnis.
Carnegie Institution for Science
Komentāri
