Vai Saules plankumi pazūd?
Publicēts: 6.09.2009
Saule ir biedējoši mierīga. Nedēļām, pat mēnešiem ilgi uz tās virsmas nav vērojams pat visniecīgākais plankums. Klusums ir ilgāks nekā tika plānots un zinātniekiem no jauna ir jāpārskata prognozes. Vai tiešām mūs gaida jauns Maundera minimuma periods? Vai Saules plankumi pazudīs vispār?
"Personīgi es uzskatu, ka tie atgriezīsies," stāsta Nacionālās Saules observatorijas zinātnieks Mets Penns. "Tomēr pastāv daži pierādījumi, kuri liecina, ka plankumi varētu tomēr neuzrasties."
Penna kolēģis Bils Livongstons novēro Saules plankumu magnētismu jau vairāk kā 17 gadus. Viņš ir pamanījis kaut ko interesantu - Saules plankumu magnētisms krītas.
"Saules plankumu magnētiskā lauka indukcija samazinās par 50 gausiem gadā," teica Penns. "Ja mēs šo tendenci piemērojam nākotnes prognozēm, Saules plankumi pilnībā varētu pazust 2015. gadā."
Tas ir pilnībā iespējams, jo Saules plankumu rašanos un pastāvēšanu nosaka Saules magnētiskais lauks. Saules plankuma pamatā ir spēcīgs magnētiskais lauks, kas bloķē plazmas apriti, tādejādi fotosfēras apgabals atdziest un izskatās tumšāks, attiecībā pret pārējo virsmu. Ja Zemes magnētiskais lauks pazūd, pati planēta paliek, bet, ja pazūd plankuma magnētiskais lauks, plankums beidz eksistēt.
"Saskaņā ar mūsu pētījumiem, Saules plankumi veidojas tikai tad, ja magnētiskā lauka indukcija pārsniedz 1500 gausus," pastāstīja Livingstons. "Ja patlaban novērotā iezīme turpinās attīstīties, drīz vien tiks sasniegts brīdis, kad Saules magnētiskais lauks būs pārāk vājš, lai veidotos plankumi."
"Šis atradums ir sensācija Saules fiziķiem," komentēja NASA Saules plankumu eksperts Deivids Hetevejs. "Tā ir pretrunīga lieta."
Pretrunas nav datos. "Mēs zinām, ka Livongstons un Penns ir izcili novērotāji," teica Hetevejs. "Viņu atklātā tendence pastāv." Tomēr nav pārliecības par interpretāciju. Lielākā daļa datu ir par periodu, kad 23. cikla aktivitāte sāka samazināties. "Magnētiskā lauka indukcijas samazināšanās varētu būt normāla parādība nevis zīme, ka plankumi pazudīs vispār," piebilda Hetevejs.
Penss atzīst, ka "mūsu tehnika ir samērā jauna un dati ir pieejami tikai par pēdējiem 17 gadiem. Iespējams mēs vērojam dabisku lejupslīdi, kas pagriezīsies pretējā virzienā pati no sevis."
Šo tehniku sāka lietot Livingstons. Tiek pētīta spektrālā līnija, kuru izstaro dzels atomi Saules atmosfērā. Saules magnētisms šo līniju sadala divās. Efektu dēvē arī par Zēmana spektrālo līniju paplašināšanos, par godu Pēterim Zēmanam, kas šo parādību atklāja 19. gadsimtā. Paplašināšanās lielums atklāj magnētisma intensitāti.
Astronomi šādā veidā mērīja plankumu magnētisko lauku aptuveni gadsimtu, bet Livngstons metodi uzlaboja. Līdz šim tika izmantots redzamais spektrs, bet Livingstons sāka izmantot infrasarkano spektra daļu, kurā izrādījās daudz precīzāk un labāk izteikts ir šis Zēmana efekts. Laika posmā no 1998. līdz 2005. gadam Livingstons izpētīja vairāk kā 900 plankumus.
Ja arī Saules plankumi pazudīs, tā nebūs pirmā reize, kad tā notiek. 17. gadsimtā Saule uz 70 gadiem "apklusa". Šo periodu, kas joprojām nav pilnībā izpētīts, dēvē par Maundera minimumu. Saules plankumi praktiski pazuda 1645. gadā un uzradās atpakaļ tikai 1715. gadā. Astronomi, kas novēroja Sauli, aprakstīja šo periodu kā tādu, kur gada laikā bija redzami tikai daži desmiti plankumu gadā. Parasti gada laikā novērojami tūkstošiem plankumu.
"Vai patreizējā tendence ir zīme, ka tuvojas kārtējais Maundera minimums, to mēs ar laiku uzzināsim," raksta Livingstons un Penns. "Citi norādījumi liecina, ka Saules plankumiem vajadzētu atgriezties jau nākamgad."
Lai arī kas notiktu, "Saule uzvedas interesanti un es ticu, ka mēs uzzināsim kaut ko jaunu," piebilda Hetevejs.
NASA
Komentāri
