Saules =Litija mīkla= sāk izgaismoties
Publicēts: 12.11.2009
Jau pus gadsimtu astronomi zin, ka mūsu Saules sastāvā ir ļoti maz litija, kamēr citām Saulei līdzīgām zvaigznēm tā ir vairāk. Taču neviens nezināja kāpēc. Aplūkojot Saulei līdzīgas zvaigznes un pētot litija anomāliju beidzot iezīmējas sakarība. Vairumam zvaigžņu, kurām ir planētas, litija daudzums ir mazāk nekā 1%, salīdzinājumā ar zvaigznēm, kurām planētas nav novērotas. "Izskaidrojums šim 60 gadus vecajam noslēpumam ir ļoti vienkāršs," saka Garik Israelian, viens no pētījuma autoriem. "Saulei ir tik maz litija, jo tai ir planētas."
Šis atklājums ne tikai izskaidro litija trūkumu Saulē, bet nodod astronomu rokās ļoti efektīgu instrumentu planētu sistēmu meklēšanā.
Israelian un viņa komanda aplūkoja 500 zvaigznes, par 70 no kurām mēs zinām, ka tām ir planētas, īpašu uzmanību veltot Saulei līdzīgām zvaigznēm. Izmantojot ESO’s HARPS spektrogrāfu, komanda noskaidroja, ka Saulei līdzīgas zvaigzens, kurām ir planētu sistēma, savus litija krājumus iznīcina daudz straujāk, nekā zvaigznes kurām planētu nav. "Gandrīz 10 gadus mēs centāmies saprast, kas atšķir zvaigznes ar planētām no viņu apdalītajām māsām," saka Israelian. "Tagad mēs atklājām, ka litija daudzums Saulei līdzīgās zvaigznēs ir atkarīgs no no tā, vai viņām ir planētas."
Šīs zvaigznes "ļoti intensīvi iznīcina savus litija krājumus, kas tām bija pieejams dzimšanas brīdī," saka komandas biedrs Nuno Santos. "Ņemot vērā aplūkoto zvaigžņu skaitu, mēs varam arī apgalvot, ka litija daudzuma sarukšana nav saistīta ar kādu citu zvaigznes īpašību, piemēram vecumu."
Atšķirībā no vairuma citu elementu, kas vieglāki par dzelzi, litijs, berilijs un bors netiek radīti zvaigznēs ievērojamos daudzumos. Tā vietā, tiek uzskatīts, ka litijs, kura kodolā ir tikai trīs protoni un četri neitroni, pārsvarā radās visuma pirmsākumos tūlīt pēc lielā sprādziena, pirms 13,7 miljardiem gadu. Tāpēc vairumam zvaigžņu ir pieejams līdzīgs litija daudzums, kamēr vien tas netiek iznīcināts pašas zvaigznes kodolreakcijās.
Šis atklājums dos astronomiem jaunu, efektīgu veidu, kā meklēt planētu sistēmas. Vispirms novērtējot litija daudzumu zvaigznē būs iespējams izlemt, vai ir vērts pielikt pūles turpmākiem novērojumiem.
Pievērsiet uzmanību, lai arī sakarība starp litija daudzumu zvaigznē un planētu esamību ir atrasta, fiziskais mehānisms, kāpēc tā notiek, vēl jānoskaidro. "Ir vairāki veidi, kā planētas var ietekmēt matērijas kustību zvaigznes iekšienē, tādejādi ietekmējot dažādu elementu izplatību, un iespējams, izsaukt litija iznīcināšanu," saka līdzautors Michael Mayor. "Tas šobrīd ir teorētiķu rokās, noskaidrot, kā tieši tas notiek."
Universe Today
Komentāri
