Saule atdzīvojas
Publicēts: 9.04.2010
Pēc dziļa miega Saule sākusi atdzīvoties. Vai Saules aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā līmenī? Eiropas kosmosa aģentūras nenogurdināmais palīgs SOHO vēro, mēra un apgādā zinātniekus ar nenovērtējamu informāciju par Zemei tuvāko zvaigzni.
Fiziķi, kas pēta Sauli, uz Ziemassvētkiem saņēma lielisku dāvanu. 2009. gada decembra vidū uz Saules parādījās lielākā Saules plankumu grupa pēc ilgāka klusuma perioda. Daži fiziķi jau bija sākuši šaubīties vai lielie plankumi vispār atgriezīsies.
"Pēdējais minimums bija daudz ilgāks un dziļāks nekā tika prognozēts," teica SOHO projekta zinātnieks Bernards Fleks. "Mēs jau sākām jokot, ka ir sācies nākamais Maundera minimums."
Maundera minimums tika novērots no 1645. līdz 1715. gadam, kad Saules aktivitātes marķieri - plankumi - praktiski nebija novērojami. Pēdējos divus gadus bija līdzīga situācija, kad Saule 70% no laika bija bez plankumiem.
Astronomi bija pieraduši pie Saules aktivitātes cikla, kas ilgst 11 gadus. Līdz pat 2009. gada decembrim šķita, ka Saule nevēlas pamosties. Tomēr plankumi uzradās. 2010. gada janvāra vidū Saules virsmu rotāja vēl lielāka plankumu grupa. Pavisam nesen vairāki aktīvi reģioni šķērsoja Saules virsmu. Tomēr Fleks uzskata, ka vēl ir pāragri teikt, ka Saule gatavojas augstas aktivitātes maksimumam.
Saules aktivitātes cikla spēku nosaka magnētisms Saules polārajos reģionos. Šobrīd tas ir ļoti vājš. Polārais lauks rada nākamā cikla plankumu magnētiskos "aizmetņus". Tie nogrimst Saules dzīlēs, kaut kādā veidā atjaunojas un atgriežas atpakaļ uz virsmas kā tumši plankumi.
Lai arī Saule palēnām atdzīvojas, Fleks uzskata, ka uz lielu aktivitāti nav ko cerēt.
"Es uzskatu, ka būs kaut kas līdzīgs kā 20. gadsimta sākumā, kad bija vērojama mazāka aktivitāte," teica Fleks.
Saules aktivitāte pēdējā laikā ir bijusi neparasti augsta. Iespējams, ka tagad ir vērojama nevis aktivitātes pazemināšanās, bet atgriešanās normas robežās.
"Kad pirms 15 gadiem startēja SOHO, Saules aktivitātes cikla izpēte nebija viens no zinātniskajiem uzdevumiem, tagad tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem," piebilda Fleks.
SOHO dati palīdz ne tikai izprast Saules uzvedību, bet tie noder arī jaunās NASA zondes SDO instrumentu kalibrēšanai. SOHO ir unikāla zonde, jo tā atrodas vienā līnijā ar Zemi, tādēļ tā ir perfekts instruments, ar kuru novērot koronārās masas izvirdumus, kas nāk tieši Zemes virzienā.
ESA
Komentāri
