• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
  • Saules sistēmas pirmsākumi
  • Saule
  • Merkurs
  • Venēra
  • Marss
  • Jupiters
  • Saturns
  • Urāns
  • Neptūns
  • Mazās planētas
  • Asteroīdi un komētas
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Mēnesis bez plankumiem

Aptuveni pirms 100 gadiem uz Saules nebija plankumu veselu mēnesi. 2008. gada augusts iezīmēja pirmo bez-plankumu mēnesi 21. gadsimtā. Veselu mēnesi uz Saules nav novērots neviens redzams plankums. Liela daļa klimatologu uzskata, ka Saules aktivitāte un arī tās plankumi ietekmē Zemes laikapstākļus.

Vilsona kalna observatorijas UCLA dati liecina, ka vairāk kā mēnesi pēc kārtas uz Saules nav novēroti plankumi. Iepriekšējo reizi šāds fenomens bija vērojams 1913. gada jūnijā. Saules plankumu novērojumi un uzskaite tiek veikta jau kopš 1749. gada.

Kad Saule ir aktīva, viena mēneša laikā var parādīties aptuveni 100 plankumi. Saules aktivitātes cikls ir 11 gadi, kura laikā aktivitāte palielinās un tad atkal samazinās. Aktivitātes minimumā plankumu skaits būtiski samazinās. Tiklīdz kā sākas jauns cikls, plankumi ātri vien parādās lielākā skaitā.

Tomēr šogad, 24. cikla sākuma gadā, Saule ļoti ilgi ir klusa un mierīga. Pirmajos septiņos cikla mēnešos vidējais plankumu skaits nepārsniedz 3. Augusts pārsteidza zinātniekus, jo plankumi tā arī neparādījās.

2005. gadā divi astronomi no Nacionālās Saules observatorijas Tuksonā mēģināja publicēt savus Saules pētījumus žurnālā Science. Viņi analizēja Saules spektroskopiskās un magnētiskās izmaiņas. Iegūtie dati bija pārsteidzoši. Zinātnieki paziņoja, ka nākamajos desmit gados Saules plankumi pazudīs vispār. Tobrīd Saule bija ļoti aktīva, un lielākā daļa kolēģu uzskatīja, ka šāds secinājums ir maldīgs un nepamatots. Žurnāls, protams, šos rezultātus nepublicēja.

Viens no autoriem, Viljams Livingstons pastāstīja, ka jaunākie novērojumi saskan ar viņu teoriju. Viņš piebilda, ka būšot sirds dziļumos apmierināts, ja viņa pareģojums piepildīsies.

Bet vai mēs pārējie būsim priecīgi? Pēdējos 1000 gados bijuši 3 šādi minimumi - Daltona, Maundera un Sporera. Visos ir novērota strauja temperatūras pazemināšanās. Viens no šiem periodiem tika dēvēts par mazo ledus laikmetu. Sabiedrībai, kura ir atkarīga no lauksaimniecības, aukstums ir ne mazāk bīstams kā pārmērīgs karstums. Augšanas sezona saīsinās, raža samazinās un labību vairāk apdraud salnas.

Meteorologs Entonijs Vats piebilda, ka Saules plankumu skaita samazināšanās ir vēl viens indikātors, ka Saules motors nīkst bezdarbībā. Tieša Saules plankumu iedarbība ir strīdīgs jautājums, bet magnetosfēras aktivitātes samazināšanās ietekmē mākoņu veidošanos uz Zemes.

Šo teoriju pirmo reizi izvirzīja fiziķis Henriks Svensmarks. Pagājušogad zinātnieks paziņoja, ka eksperiments "SKY" pierāda, ka galaktiskie kosmiskie stari, no kuriem mūs daļēji aizsargā Saules magnētiskais lauks, palielina molekulāro kopu veidošanos, kas savukārt pastiprina mākoņu veidošanos. Svensmarks uzskata, ka šis faktors ir daudz nozīmīgāks nekā siltumnīcas efekts.

Solārais fiziķis Iļja Usoskins no Oulu universitātes Somijā pastāstīja, ka kosmisko staru un mākoņu saistība ir ļoti sarežģīta un nav izskaidrojama ar vienkāršu frāzi - jo vairāk staru, jo vairāk mākoņu. Usoskins piebilda, ka Saule 1940. gadā ir bijusi daudz aktīvāka nekā agrākajos gadsimtos.

Citi zinātnieki uzskata, ka Saule ietekmē ne tikai mākoņu veidošanos, bet arī citus procesus. Saules plankumu cikls ietekmē ultravioleto staru daudzumu, kas savukārt ir cieši saistīts ar ozona slāni. Izotopa C-14 veidošanās arī ir saistīta ar Saules aktivitātes ciklu. Tomēr jāatzīst, ka dažādie efekti un to kopējā ietekme uz Zemes klimatu ir maz izpētīti.

Ir zināms, ka ledus laikmeti ir bijuši arī agrāk. Un neviens, pat vislielākais skeptiķis, nevar garantēt, ka tāds nevar iestāties atkal.

DailyTech