Klusā Saule
Publicēts: 2.04.2009
2008. gads bija klusās Saules gads. Lai arī šķita, ka gada otrajā pusē situācija uzlabojas un ledus laikmeta prognozētāji noklusa, jāatzīst, ka 2009. gada sākums nav par matu labāks. Ja jums likās, ka Saule ir pārāk mierīga, tad nākas atzīt, ka tā var būt vēl mierīgāka. Joprojām nav skaidrs, ar ko šāds klusuma periods beigsies.
2008. gada laikā 266 dienas no 366 iespējamajām (73%) Saule bija bez plankumiem. Iepriekšējais rekords bija novērots 1913. gadā, kad bez plankumiem Saule bija 311 dienas. Tika prognozēts, ka 2008. gadā Saules minimums ir sasniedzis zemāko punktu un 2009. gadā aktivitāte pamazām atjaunosies.
Prognozes pagaidām nav piepildījušās. Līdzīgi kā ar krīzi Latvijā, ir palicis tikai vēl sliktāk. Saules plankumu nav bijis 78 dienās no 90 (87%) līdz 31. martam.
"Mēs esam piedzīvojuši ļoti dziļu Saules aktivitātes cikla minimumu," secināja solārais fiziķis Dīns Pesnels no Godārda kosmisko lidojumu centra.
"Šī ir klusākā Saule, ko esam piedzīvojuši gandrīz gadsimta laikā," piebilda Saules plankumu eksperts Deivids Hetevejs no Māršala kosmisko lidojumu centra, kurš ar lekciju par Saules ciklu un dažādiem tā aspektiem uzstājās arī 2009. gada Astrofest ietvaros.
Saule apklust vidēji ik pa 11 gadiem. Tas ir dabīgs Saules dzīves cikls, kuru 1800to gadu vidū atklāja vācu astronoms Henrihs Švābe. Saules plankumi ir Zemes izmēra vai lielākas magnētisma salas, kas novērojamas uz Zemei tuvākās zvaigznes virsmas. Saules plankumi ir uzliesmojumu, koronārās masas izsviedes un intensīva ultravioletā starojuma avoti. Švābe uzskaitīja plankumus un secināja, ka aktivitātes pacēlumam vienmēr sekoja minimuma fāze.
Arī šobrīd Saule ir minimuma fāzē, bet vai tiešām tai ir jābūt tik klusai?
2008. gads izcēlās ar vēl dažiem rekordiem:
- 50 gados viszemākais Saules vēja spiediens. Kopš 1990to gadu vidus spiediens bija krities par aptuveni 20%. Tas sasniedza zemāko punktu kopš mērījumu uzsākšanas 1960tajos gados. Saules vējš ir viens no mehānismiem, kas notur kosmisko starojumu ārpus iekšējās Saules sistēmas. Pavājinoties Saules vējam, kosmiskais starojums vairāk apdraud gan astronautus, gan tehniku.
- 12 gados viszemākais Saules spožums, kas krities par 0,02% redzamajā gaismā un 6% ultravioletajā starojuma daļā. Protams, tas nepalēninās globālo sasilšanu, bet daži blakusefekti ir arī šādām izmaiņām. Piemēram, augšējie atmosfēras slāņi tik ļoti nesasilst un "saplok". Satelīti zemajā orbītā mazāk izjūt atmosfēras bremzējošo ietekmi un to dzīves ilgums palielinās. Tās ir labās ziņas, bez kurām nemēdz būt sliktās - orbītā daudz labāk saglabājas arī atlūzas.
- 55 gados visvājākais Saules radiostarojums. Kopš 2. pasaules kara beigām astronomi Sauli novēro arī radioviļņos. Kopš 1955. gada šobrīd ir reģistrēta visblāvākā "radio" Saule. Daži zinātnieki uzskata, ka tas liecina par Saules magnētiskā lauka pavājināšanos. Protams, tie ir tikai minējumi, jo šo radioviļņu izcelsme nav pilnībā izpētīta.
Visi šie rekordi raisa diskusijas, vai novērojamais klusuma periods ir dīvains, ekstrēms vai vienkārši Saules pašregulācijas mehānisms pēc intensīvākiem maksimuma periodiem.
"Kopš kosmosa ēras pirmsākumiem 50tajos gados Saules aktivitāte ir bijusi īpaši augsta," atzīmēja Hetevejs. "Pieci no desmit visintensīvākajiem maksimumiem ir novēroti pēdējo 50 gadu laikā. Mēs vienkārši neesam pieraduši pie tik dziļa miera perioda."
Pirms aptuveni 100 gadiem Saules klusums nebija nekas īpašs. 1901. gada un 1913. gada minimuma periodi bija vēl ilgāki. Lai šis minimums tiem līdzinātos, Saulei jāpaliek gandrīz bez plankumiem vēl vismaz viens gads.
No vienas puses šāds notikums ir kaut kas īpašs. "Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē mēs patiešām redzam, ko nozīmē dziļš miera periods," piebilda Pesnels. Sauli nemitīgi novēro vesela flote dažādu kosmosa kuģu - SOHO, STEREO zondes, piecas THEMIS zondes, ACE, Wind, TRACE, AIM, TIMED, Geotail un citi pēta Sauli 24x7 režīmā ar tehnoloģijām, par kurām pirms 100 gadiem varēja tikai fantazēt. Iegūtie dati liecina, ka Saules minimums ir daudz interesantāks, nekā varēja gaidīt.
Par spīti bagātīgajam datu klāstam, nav iespējams prognozēt, kas notiks tālāk. Gandrīz vai katram solārajam fiziķim ir savs viedoklis, kad Saules minimums beigsies, kad sāksies un kāds būs nākamais aktivitātes periods. Kādēļ? Joprojām neviens pilnībā neizprot Saules aktivitātes cikla cēloņsakarības.
Pesnels uzskata, ka plankumi drīz parādīsies, iespējams, jau gada beigās. Gaidāmais Saules maksimums, kura intensitāte varētu būt zem vidējām vērtībām, varētu iestāties ap 2012. vai 2013. gadu. Tomēr viņš skaidri apzinās, ka varētu arī kļūdīties.
NASA
Komentāri
