Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kad Saule dusmojas (4242/0)


Publicēts: 26.01.2009

Vai spējat iedomāties, cik mēs esam atkarīgi no Saules un tās kaprīzēm? Mūsu zvaigzne ir ne tikai siltuma un gaismas, bet arī postošu vētru avots. Lādēto daļiņu plūsma var ne tikai izsist no ierindas satelītus un apdraudēt starptautiskās kosmiskās stacijas iemītniekus, bet arī pārtraukt jūsu iemīļotās hokeja spēles skatīšanos.

Saule rada ne tikai nepārtraukto plazmas plūsmu jeb Saules vēju. Tā periodiski izverd miljardiem tonnu matērijas koronārās masas izsviedes veidā. Milzīgais mākonis, ja tas ir vērsts pret Zemi, izraisa spēcīgas magnētiskās vētras magnetosfērā un augšējos atmosfēras slāņos.

ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas veiktā izpēte, kuru finansē NASA, ir noslēgusies ar 132 lapaspušu garu ziņojumu "Bargi kosmosa laikapstākļi un to ietekme uz sabiedrību un ekonomiku". Šajā dokumentā eksperti detalizēti apraksta, kas varētu notikt mūsdienu pasaulē, ja uz Saules notiktu "superuzliesmojums", kuram sekotu ārkārtīgi spēcīga ģeomagnētiskā vētra. Nekas uz šīs Zemes nevar justies drošs un pasargāts.

Problēmas sākas ar elektrības līniju tīklu. "Elektrība ir mūsdienu civilizācijas tehnoloģiju pamatā. No šīs barības ķēdes ir atkarīgas visas citas infrastruktūras un pakalpojumi," varam lasīt ziņojumā. Elektrības līnijas ir ļoti vārīgs punkts. Ģeomagnētisko vētru laikā inducētās strāvas plūsmas var sakausēt transformātoru vara pinumus. Plašais vadu tīklojums darbojas kā antenas un uztver šīs plūsmas un problēma izplatās plašā apgabalā. Viena no iespaidīgākajām pēdējā laika vētrām tika piedzīvota 1989. gada martā. Aptuveni 6 miljoni Kvebekas iedzīvotāji palika bez elektrības uz 9 stundām.

Mūsdienās elektrības līnijas ir kļuvušas vēl ievainojamākas, pateicoties daudzajiem savstarpējiem savienojumiem. Mēs izmantojam elektrību, kas ražota Krievijā, Lietuvā, Skandināvijā un citur. Mēs esam atkarīgi ne tikai no Daugavas un citu upju plūsmas, bet arī no ražotnēm citās valstīs. Tieši šī atkarība ir kritiskais faktors spēcīgas Saules vētras gadījumā.

Lai noteiktu postījumu iespējamos faktorus, ziņojuma līdzautors Džons Kappenmanns no kompānijas Metatech analizēja 1921. gada ģeomagnētisko vētru, kuras radītās strāvas plūsmas bija vismaz 10 reizes spēcīgākas kā 1989. gadā. Kappenmanns modelēja situāciju, kas varētu notikt, kad šāda mēroga vētra skartu mūsdienu elektrības līniju tīklu. Vairāk kā 350 transofrmātori tiktu izsisti no ierindas un bez elektrības paliktu ne mazāk kā 130 miljoni cilvēku. Elektrības zudums radītu "ūdens padeves traucējumus; 12 - 24 stundu laikā sabojātos pārtika un medikamenti; traucēta siltuma padeve; atkritumu novades sistēmas darbības traucējumi; sakaru zudums; traucējumi degvielas padeves sistēmās un tā tālāk."

Visspēcīgākā reģistrētā vētra notika 1859. gada augustā - spetembrī. Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu ar neapbruņotu aci, projecējot Saules attēlu uz balta ekrāna. Elektrizētās telegrāfa līnijas aizdedzināja papīrus telegrāfa centrālēs. Ziemeļblāzmas bija redzamas Kubā un Havaju salās. Tiek lēsts, ka Keringtona notikums bija uz pusi spēcīgāks nekā 1921. gada maija supervētra.

Varat papētīt Saules plankumu daudzumu šajos laika periodos, izmantojot SpaceWeather Saules plankumu grafiku.

"Keringtona notikuma atkārtošanās mūsdienās radītu plašus sociālus un ekonomiskus traucējumus," teikts ziņojumā. Elektrības zudumu pavadīs radio sakaru traucējumi un satelītu bojājumi. Telekomunikācijas, GPS navigācija, banku un finansu sistēmas, transporta tīkls - arī šīm sfērām traucējumi neies secen. Sadegušo transformātoru remonts var ilgt nedēļām un pat mēnešiem ilgi. Kopējie ekonomiskie zaudējumi pirmajā gadā vien sastādīs ne mazāk kā 2 triljonus USD, kas ir aptuveni 20 reizes vairāk kā viesuļvētras Katrīna radītie zaudējumi.

Vai vispār ir iespējams kāds risinājums? Ziņojumā tiek rekomendēta labāka infrastruktūru organizācija, lai tās spētu efektīvāk izturēt ģeomagnētiskos traucējumus. Ir jāuzlabo GPS kodus un frekvences. Protams, problēmu novēršanas atslēga ir uzticama un savlaicīga kosmisko laikapstākļu prognoze. Ja struktūru un pavadoņu pārvaldošās organizācijas savlaicīgi tiktu informētas par tuvojošos vētru, varētu veikt dažādus pasākumus, lai mazinātu bojājumus - piemēram, atvienot tīklus un izslēgt aparatūru. Labāk dažas stundas nekā vairākas nedēļas bez elektrības.

Šobrīd Sauli pēta vairāki kosmosa kuģi - SOHO, STEREO, ACE, Wind un citi, kas mūsu sistēmas centrālo zvaigzni pēta 24x7 režīmā. Zinātnieki visā pasaulē pēta šos datus, lai saprastu uzliesmojumu un ģeomagnētisko vētru fiziku, lai precīzāk spētu prognozēt kosmiskos laikapstākļus.

Kad varētu notikt nākamā supervētra? To neviens nezina. Varbūt pēc 100 gadiem, varbūt pēc 100 dienām, bet varbūt jau rīt. Šobrīd Saule ir 11 gadu cikla aktivitātes minimumā. Aptuveni 2012. gadā gaidāms Saules maksimums, kad pieaugs uzliesmojumu un plankumu daudzums.

 

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE