Viļņi Titāna jūrās
Publicēts: 19.03.2014
Jūras un okeāni ir grūti iedomājami bez viļņiem. Lielāki vai mazāki tie skalojas krastā. Mūsu Zeme ir šobrīd vienīgā planēta, uz kuras pastāv šķidra ūdens jūras un okeāni. Tātad arī vienīgā uz kuras ir novērojami viļņi? Nāksies jūs apbēdināt, ka nu jau vairs nē. Tepat Saules sistēmā uz vēl viena debesu ķermeņa ir šķidras jūras, kurās ir novēroti viļņi. Vai varat iedomāties, uz kura?
Ja iedomājāties Saturna pavadoni Titānu, tad esat trāpījuši desmitniekā. Pēc gadiem ilgas šī neparastā objekta izpētes zinātnieki domā, ka viņiem beidzot ir izdevies ieraudzīt viļņus Titāna jūrās. Ja šis atklājums tiks apstiprināts, tad Titāns kļūs par otru objektu, uz kura šķidrās jūras viļņojas.
2012. un 2013. gada pārlidojumos NASA zonde Cassini pamanīja dažus neparastus Saules gaismas atspulgus vienā no Titāna ogļūdeņražu jūrām - Punga Mare. Šo atspulgu iemesls varētu būt niecīga viļņošanās, kur viļņu augstums nepārsniedz 2 centimetrus.
Zinātnieki cer, ka vēju ātrums ziemeļu puslodē turpinās palielināties, ziemai atkāpjoties un iestājoties pavasarim. Tas nozīmē, ka arī šķidro ogļūdeņražu jūrās būs novērojami augstāki viļņi.
"Okeanogrāfija vairs nav tikai Zemes zinātne," teica Ralfs Lorencs no Džona Hopkinsa universitātes Pielietojamās fizikas laboratorijas.
Vairākkārt lidojot garām Titānam, Cassini ir atklājis lielākus un mazākus ezerus un jūras, kas pārsvarā ir veidotas no metāna, etāna un citiem ogļūdeņražiem. Šķidrums iztvaiko un pēc tam nolīst atpakaļ uz virsmas. Atšķirībā no Zemes, kur šāds aprites cikls ir ūdenim, uz Titāna tajā piedalās ogļūdeņraži. Zinātnieki domā, ka, līdzīgi kā uz Zemes, arī uz Titāna šķidruma aprites ciklā piedalās vēji.
Līdz šim Titāna jūras Casisni datos bija gludas kā spogulis. Tā kā šķidrie ogļūdeņraži ir daudz viskozāki, iespējams, ka tos saviļņot ir daudz grūtāk. Titāna vēji varētu būt pārāk vāji, lai iekustinātu šīs "naftas jūras". 2010. gadā Lorencs un citi zinātnieki izteica ideju, ka vējiem jākļūst stiprākiem, mainoties gadalaikiem.
Cassini spektrometrs fotografēja Punga Mare vairāku pārlidojumu laikā 2012. un 2013. gadā. Šajos attēlos bija vērojami Saules gaismas atspulgi, kādus var redzēt uz Zemes, ja vakara mijkrēslī lidojat ar lidmašīnu virs ezera.
Četri pikseļi minētajos attēlos ir daudz spožāki nekā tika prognozēts. Džeisons Bārns no Aidaho universitātes uzskata, ka tie liecina par nelīdzenu virsmu. Tas varētu būt vilnis vai vairāku viļņu grupa.
"Sērfotājiem neieteiktu rezervēt vietu kosmosa kuģī uz Titānu," piebilda Bārns, kura aprēķini liecina, ka viļņu augstums ir tikai daži centimetri.
Tālākā Punga Mare izpēte varētu palīdzēt precizēt šo jautājumu, lai gan iespēja, ka Cassini lidos garām Titānam pareizajā vietā un laikā, nav liela.
Līdzīgus, neparastus atspulgus citā Titāna jūrā (Ligeia Mare) 2013. gadā novēroja cita zinātnieku grupa. Spožais atspulgs, kurš tika novērots šajā jūrā, pēc tam pazuda un atkārtotos pārlidojumos vairs netika reģistrēts. Arī šī zinātnieku grupa sliecās par labu idejai, ka atspulgu varēja radīt viļņi, burbuļi, kas ceļas augšup, vai arī aisbergs.
Atšķirībā no Punga Mare, kuru nav zināms, kad izdosies ieraudzīt atkārtoti, Ligeia Mare pārlidojums notiks jau 2014. gada augustā.
Nature
