Vētru mednieki
Publicēts: 1.05.2010
Vaļasprieka astronomi ir palīdzējuši NASA zondei Cassini iegūt precīzu informāciju par milzu vētru Saturna atmosfērā. Ar infrasarkano staru spektrometru ir noskaidrota temperatūra un gāzu sastāvs atmosfēras parādības skartajā apgabalā.
"Mēs esam priecīgi par vaļasprieka astronomu palīdzību," teica Gordons Bjorakers.
Cassini instrumenti medī Saturna negaisus gadiem ilgi joslā, kas tiek dēvēta par "vētru ieleju". Vētras var uzrasties un pazust nedēļas laikā, bet Cassini instrumenti tiek pavērsti pret vienu apgabalu mēnešiem ilgi un izmaiņas nav paveicamas pārāk viegli.
Viens no Cassini instrumentiem regulāri uztver elektrostatiskās izlādes, kas saistītas ar vētrām. Vaļasprieka astronomiem ir pieejama šī informācija, lai pavērstu savus teleskopus pret Saules sistēmas gredzenoto milzi un censtos saskatīt gaišos vētru mākoņus. Entonijs Vīzlijs, Trevors Berijs un Kristofers Go 2010. gada februārī saņēma informāciju par vētru un nākamo nedēļu laikā ieguva vairākus desmitus vētras attēlus.
Entonijs Vīzlijs ir vaļasprieka astronoms no Austrālijas, kurš pagājušā gada vasarā atklāja sadursmes paliekas uz Jupitera.
Tā bija veiksmīga sagadīšanās, ka Cassini infrasarkano staru spektrometrs bija pavērsts pret apgabalu, kurā bija vērojama vētra.
25. un 26. martā spektrometra iegūtajos datos tika konstatēts ievērojams daudzums fosfīna. Tā ir gāze, kas parasti atrodas dziļi Saturna atmosfērā. Gāzes esamība augšējos mākoņu slāņos liecina par spēcīgām vertikālām plūsmām, kuru rezultātā šī gāze no apakšējiem atmosfēras slāņiem nonākusi augšējos. Spektrometra datos tropopauzes temperatūra vētras apgabalā bija par aptuveni 0,5 K aukstāka nekā apkārtējos reģionos.
"Lidotājs gaisa balonā, kas laistos lejup no Saturna stratosfēras, piedzīvotu amonjaka sniega vētru," pastāstīja Brigete Hesmane no Merilendas universitātes. "Šīs sniega vētras rada spēcīgākas vētras dziļāk atmosfērā, aptuveni 100 līdz 200 kilometrus zemāk, kur ir novērots zibens un mākoņus veido ūdens un amonjaks."
NASA JPL
Komentāri
