Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tropiskā vētra (2750/0)


Publicēts: 14.08.2009

Lai arī šī vieta nemaz neatgādina tropu mežu, ekvatoriālajā apgabalā ir novērota neparasta parādība. Virs izkaltušā, sausā un sastingušā tuksneša ir izveidojusies milzu vētra.

Virs Saturna pavadoņa Titāna ekvatoriālajiem reģioniem ir izveidojies milzīgs mākoņu apgabals, kas nosedz aptuveni 3 miljonus km2. Līdz šim nebija zināms vai Titāna ekvatora tuvumā ir iespējama tik apjomīgas mākoņu zonas veidošanās. Šķiet, ka šis process tropiskajos apgabalos ir izraisījis mākoņu veidošanos arī Titāna dienvidpola apkaimē.

Pierādījumi tika savākti, izmantojot Gemini North teleskopu un NASA Infrasarkano teleskopu IRTF, kas atrodas Havaju salās Mauna Kea kalnā. "Ar IRTF mēs veicam regulāros novērojumus un iegūstam kaut ko līdzīgu Titāna laika ziņām. Kad mēs pamanām, ka mākoņu aktivitāte pieaug, mēs nākamajā naktī pieslēdzam Gemini teleskopu, lai noteiktu, kur tieši atrodas mākoņi," pastāstīja Emīlija Šellere no Havaju universitātes. Interesanti, ka pēdējo astoņu gadu laikā uz Titāna nebija novērota iespaidīgu mākoņu veidošanās tropiskajos apgabalos.

Titāns ir otrs lielākais dabīgais pavadonis Saules sistēmā. Kopš Cassini ierašanās sistēmā, tas nemitīgi tiek pētīts. 2005. gada janvārī Titāna atmosfērā nolaidās zonde Huygens.

"2008. gada aprīlī mēs novērojām vētras aktivitātes virs sausajiem ekvatoriālajiem apgabaliem, kur nolaidās Huygens zonde," pastāstīja Henrijs Roe no Lovela observatorijas. "Šīs aktivitātes laikā tika reģistrēta mākoņu veidošanās un nevar izslēgt arī nokrišņu esamību. Protams, jāatceras, ka nokrišņi uz Titāna nav šķidrs ūdens lietus kā uz Zemes, bet tas ir šķidrs metāns."

Uz Titāna temperatūra ir tuva -200oC. Metāns tur ir šķidrs un ir galvenais faktors, kas nosaka laikapstākļus un erozijas procesus. Ūdens tur ir sasalis uz vai zem Titāna virsmas.

Mākoņu veidošanās polārajos reģionos un vidējos platuma grādos bija novērota jau vairākus gadus. Tomēr ekvatoriālie reģioni uzrādīja ārkārtīgi niecīgu mākoņu veidošanās aktivitāti. Novērojumos, kas tika veikti 138 naktis 2,2 gadu laikā, reģistrētais mākoņu daudzums nepārsniedza 1%. Tad 2008. gada aprīļa vidū Emīlija Šellere pamanīja dramatisku mākoņu segas palielināšanos.

Trīs nedēļu laikā mākoņu zona tika novērota ap 30. dienvidu platuma grādiem. Šim periodam sekoja mākoņu veidošanās tuvāk ekvatoriālajiem reģioniem un arī dienvidpolā. Šī saistība liek domāt, ka mākoņu veidošanos citos reģionos izraisa process, ko sauc par atmosfērisko telekonekciju. Šāds fenomens ir novērots arī Zemes atmosfērā.

Izmantojot adaptīvās optikas tehnoloģiju, Gemini North teleskops ieguva ļoti detalizētas Titāna bildes. "Bez šīs tehnoloģijas šāds atklājums no Zemes nebūtu iespējams," piebilda Šellere.

Gemini Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE