Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Titāna okeāns (2205/0)


Publicēts: 29.06.2012

NASA zondes Cassini iegūtie dati liecina, ka zem dūmakā tītā Saturna pavadoņa ledus garozas varētu slēpties šķidra ūdens okeāns. Tas papildinātu Titāna šķidrumu krājumus un, iespējams, izskaidrotu metāna atjaunošanos atmosfērā.

Pavadonim riņķojot ap gredzenoto planētu, tas tiek staipīts uz visām pusēm. Ja Titāns būtu veidots pilnībā no cietiem iežiem, Saturna gravitācijas iedarbības rezultātā veidotos aptuveni metru augsts cietais "paisums". Cassini dati atklāja, ka uz Titāna novērojami aptuveni 10 metrus augsti paisumi, kas liecina, ka pavadonis nav veidots tikai no cieta materiāla.

"Tas, ka Cassini atklāja lielus paisumus uz Titāna, liek izdarīt secinājumus, ka tā dzīlēs slēpjas okeāns," teica Lučiāno Iess no Sapjensas universitātes Romā. "Ūdens meklējumi ir svarīgs Saules sistēmas izpētes mērķis, un tagad mēs esam atklājuši vēl vienu vietu, kur tā ir pārpārēm."

Titāns vienu orbītu ap Saturnu veic 16 dienās. Zinātnieki, izmantojot Cassini datus, pētīja pavadoņa formu dažādos orbītas punktos. Titāns nav sfērisks, bet nedaudz izstiepts. Pavadonim tuvojoties Saturnam, tas tika vairāk izstiepts, bet attālinoties - sarāvās, kļūdams gandrīz apaļš.

Zinātnieki nebija pārliecināti, ka Cassini spēs reģistrēt Titāna deformācijas, kuras izraisa Saturna gravitācija. Analizējot sešu sevišķi tuvu pārlidojumu laikā iegūtos datus, tika izveidots Titāna iekšējās struktūras modelis.

"Mēs veicam ļoti jutīgus mērījumus un, pateicoties Cassini un kosmosa tālo sakaru tīklam, varējām nodrošināt ļoti stabilu savienojumu," piebilda Sami Asmars no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas. "Titāna paisumi nav tik milzīgi, kādus rada Jupiters dažos no saviem pavadoņiem. Tomēr, tā kā urbšana uz Titāna ir nesasniedzams sapnis, tad gravitācijas mērījumi ir labākais informācijas avots, kas ļauj pētīt Titāna dzīles."

Lai radītu šādus paisumus, nav nepieciešams dziļš okeāns. Šķidrs slānis starp ārējo, deformējamo slāni un cieto mantiju ir pietiekams, lai Titāns orbītā deformētos. Tā kā Titāna virsma pārsvarā ir veidota no ūdens ledus, zinātnieki uzskata, ka zem virsmas esošais okeāns visticamāk ir veidots no ūdens.

Uz Zemes paisumi ir Mēness un Saules gravitācijas spēku iedarbības rezultāts. Atklātā okeānā paisuma vilnis var sasniegt pat 60 centimetru augstumu. Lai arī ūdens deformējas vieglāk, arī Zemes garozā ir novērojami aptuveni 50 centimetrus augsti cietie paisumi.

Pazemes okeāns uz Titāna nenozīmē dzīvību. Zinātnieki uzskata, ka dzīvība visbiežāk rodas ūdenim mijiedarbojoties ar cietajiem iežiem, bet Cassini dati neatklāj, vai Titāna okeāna pamatne ir veidota no klintīm vai ledus. Tomēr fakts, ka uz Titāna ir šāds okeāns, ir lielisks papildinājums neizsīkstošā metāna noslēpumam.

"Šķidra ūdens slāņa esamība uz Titāna ir ļoti svarīga, jo mēs vēlamies saprast, kā metāns uzglabājas Titāna dzīlēs un kā tas nokļūst virspusē," teica Džonatāns Lunine no Kornela universitātes. "Tas ir svarīgi, jo viss unikālais uz Titāna ir atkarīgs no bagātīgā metāna daudzuma, par spīti faktam, ka tas ir ārkārtīgi nestabils atmosfērā un tiktu iznīcināts ģeoloģiski īsā laika periodā."

Šķidrs ūdens okeāns, kurā būtu izšķīdis amonjaks varētu nodrošināt metāna izdalīšanos atmosfērā caur spraugām ledus garozā, tādejādi kalpojot kā šīs gāzes rezervuārs.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE