Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Titāna krāteru uzskaite (2400/0)


Publicēts: 25.04.2010

Krāteri, kas atrodami uz Saturna pavadoņa Titāna, var palīdzēt noteikt šī objekta vecumu un piemērotību dzīvībai. Titāns parasti tiek aprakstīts kā "viena no Zemei vislīdzīgākajām pasaulēm", lai gan dzīvībai mūsu izpratnē tur nav labvēlīgu apstākļu.

No 2004. gada līdz 2008. gadam Cassini bija nofotografējis 22% Titāna virsmas. Šajos attēlos izdevās atrast 49 krāterus.

"Krāterus rada sadursmes ar asteroīdiem, komētām un citiem objektiem," teica Čarlzs Vūds no Planetārās zinātnes institūta. "Krāteru analīze ir viena no planētas vēstures izpētes standarta metodēm."

Titāns, lai arī tur ir atmosfēra un šķidrums, nav pārāk draudzīgs dzīvībai. Lielākais šķērslis ir zemā temperatūra. Atrodoties aptuveni 1 miljards kilometru attālumā no Zemes, uz pavadoņa virsmas valda aptuveni -180oC zema temperatūra. Ūdens tur ir ciets kā akmens. Šķidrs ūdens tiek uzskatīts par vienu no priekšnoteikumiem dzīvības eksistencei.

Kādēļ tad zinātnieki tik ļoti vēlas izpētīt Titānu, ja reiz dzīvības iespējamība ir praktiski nekāda?

Atbilde ir vienkārša - Titāns ir līdzīgs Zemei.

"Titāns ir ievērojams ar to, ka tā ir Zemei līdzīga planēta," teica Vūds.

Titāns ir iespēja palūkoties pagātnē. Titāna atmosfēras apstākļi ļoti atgādina vidi, kāda pastāvēja uz Zemes tās agrīnajā attīstības periodā. Titāns ir viens no retajiem Saules sistēmas objektiem, kuram ir cieta virsma un blīva atmosfēra. Gluži tāpat kā uz Zemes, atmosfēras galvenā sastāvdaļa uz Saturna pavadoņa ir slāpeklis.

Papildus slāpeklim atmosfērā ir arī metāns. Šī viela uz Titāna eksistē gan gāzveida, gan šķidrā, gan cietā stāvoklī. Iespējams, ka metāns uz pavadoņa ir tas pats, kas ūdens uz Zemes.

"Daži cilvēki saka, ka Titāns ir agrīnās Zemes aukstā versija," piebilda Vūds. "Ja tur būtu siltāks, jūs noteikti domātu, ka tur varētu būt dzīvība."

Titāna ķīmisko procesu izpēte varētu palīdzēt zinātniekiem izprast, kā dzīvība radās uz Zemes. Šis pavadonis slēpj daudzus noslēpumus. Cassini radars palīdz atklāt dažus no tiem, kuri atrodas aiz biezās Titāna atmosfēras.

Jaunos krāterus ir viegli atpazīt, jo tiem raksturīgas izteiktas cirkulāras formas un līdzenas pamatnes. Arī vulkānisko procesu rezultātā var rasties līdzīgi krāteri.

"Kad jūs redzat apaļu struktūru jaunā pasaulē, jums jāapsver divi iespējamie avoti - sadursme ar kosmisku objektu vai vulkāniski procesi," skaidroja Vūds.

Lai arī zinātniekiem nav datu par vulkānisko aktivitāti uz Titāna, tiek uzskatīts, ka tur izvirduma laikā neveidotos lavas upes. Tā vietā no vulkāna ārā nāktu šķidrs ūdens, kas sajaukts ar amonjaku un citām vielām. Uz virsmas tas sasaltu. Vulkānisms varētu būt arī viens no metāna avotiem Titāna atmosfērā.

Vūds uzskata, ka lielākā daļa krāteru, kas redzami Cassini attēlos, ir radušies sadursmēs ar asteroīdiem un komētām. Zinātnieki ir  identificējuši piecus sadursmēs radušos krāterus - Ksa, Sinlap, Menrva, Afekan un  Selk. 44 krāteri ir klasificēti kā "gandrīz droši, ka radušies sadursmē ar kosmisku objektu" vai "iespējams radušies sadursmē".

Pagaidām Cassini attēlos redzama aptuveni 1/4 daļa no Titāna virsmas. Ir pāragri spriest par Titāna derīgumu dzīvībai. Ja tā virsma ir "pārāk sena", Titāna piemērotība dzīvībai varētu būt daudz mazāka. Ja uz objekta ir ļoti daudz krāteru, tas nozīmē, ka tā virsmu neietekmē nedz vulkāniskā aktivitāte, nedz atmosfēras procesi. Krāteri uz šādas pasaules pastāv miljardiem gadu. Uz aktīvas planētas, piemēram, Zemes, krāteri laika gaitā pazūd. Iespējams, ka planētas ģeoloģiskā un atmosfēras procesu aktivitāte liecina par šī objekta derīgumu dzīvībai. Tā kā uz Titāna ir ļoti maz krāteru, zinātnieki domā, ka tas varētu būt aktīvs pavadonis ar salīdzinoši svaigu virsmu.

Viens no neparastākajiem reģioniem uz Titāna ir Xanadu (Ksanadū). Tas ir Austālijas lieluma apgabals, kurš ir ļoti gaišs. Pastāv aizdomas, ka Xanadu sastāv no ūdens ledus. Šajā reģionā ir salīdzinoši daudz krāteru, bet to izvietojums ir neregulārs, kas liecina par to, ka reģions sastāv no dažāda vecuma apgabaliem.

Patlaban datu apjoms ir nepietiekams, lai varētu noteikt Titāna vecumu vai tā virsmas aktivitāti.

"Nākamo septiņu gadu laikā NASA turpinās virsmas izpēti ar radaru," teica Vūds. "Mēs ceram, ka misijas noslēgumā mums būs pieejami dati par 50% Titāna virsmas, kas ļaus precīzāk izpētīt Titāna vēsturi."

Astrobiology Magazine

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE