Titāna ezeru ķīmija
Publicēts: 13.11.2009
Gredzenotās planētas Saturna pavadonis Titāns ir viens no neparastākajiem Saules sistēmā. Tam ir ne tikai bieza atmosfēra, ogļūdeņražu kāpas ekvatora rajonā, bet arī lielāki un mazāki ezeri, kuru ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras no mūsu ierastajiem "zivju dīķiem" uz Zemes.
Jau 1990tajos gados zinātnieki atteicās no domas, ka Titāna virsmu klāj viendabīgs okeāns. Tomēr versija par ezeriem palika. Jau 2005. gadā Cassini radara datos tika saskatīts milzīgs, ezeram līdzīgs veidojums, kas tika nosaukts par Ontario ezeru (Ontario Lacus). Kopš tā laika ir atklāti vēl daudzi mazāki ezeriņi.
No kā gan veidoti ezeri uz Titāna? Skaidrs, ka tas nav šķidrs ūdens, jo tur ir pārāk auksts. Visizplatītākais ir uzskats, ka ezeri ir šķidra etāna, metāna un slāpekļa maisījums. Metāna esamību ezeros pārbaudīt traucē metāna klātbūtne atmosfērā. Līdz šim tiešā veidā konstatēt ir izdevies tikai šķidru etānu.
Tā kā patlaban nav iespējams aizbraukt līdz šim interesantajam Saules sistēmas objektam, nolaisties līdz kāda ezera piekrastei, lai pasmeltu paraugus, zinātniekiem nākas iztikt ar laboratorijas modeļiem. Tieši tā rīkojās Daniēla Kordjēra vadītā grupa, kura izveidoja Titāna atmosfēras termodinamisko modeli, izmantojot gan Cassini, gan laboratorijas datus, gan teorētiskos aprēķinus.
Izrādās, ka ezeri sastāv no etāna C2H6 (~76-79%), propāna C3H8 (~7-8%), metāna CH4 (~5-10%), ūdeņraža cianīda HCN (~2-3%), butēna C4H8 (~1%), butāna C4H10(~1%) un acetilēna C2H2 (~1%).
Zinot ezeru sastāvu, iespējams daudz precīzāk modelēt šķidruma apriti un ietekmi uz Titāna virsmu.
Technology Review
Komentāri
