Sorbets Titāna gaumē
Publicēts: 18.03.2010
Saturna lielākais pavadonis Titāns sastāv no ledus un cietajiem iežiem. Izmantojot NASA zondes Cassini datus, zinātnieki ir izskaitļojuši, ka Titāna iekšējo daļu veido ledus sorbets sajaukts ar cieto iežu gabaliem. Tikai ārējie 500 kilometri ir praktiski tīrs ledus.
Precīzi izsekojot Cassini orbītai, kad zonde lidoja garām Saturna pavadonim Titānam, zinātnieki, izmantojot gravitācijas datus, ir ieguvuši informāciju par materiālu izvietojumu pavadoņa iekšienē.
Titāns ir attīstījies savādāk nekā iekšējās planētas vai Jupitera ledainie pavadoņi, kuru iekšienē materiāls ir izteikti noslāņojies. Titāna materiāls ir pārāk auksts un nekustīgs, lai izveidotos atsevišķi ledus un cieto iežu slāņi.
"Šie rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs labāk izprastu, kā veidojušies pavadoņi Saules sistēmas ārējos apgabalos," pastāstīja Cassini projekta zinātnieks Bobs Papalardo. "Tagad mēs redzam Titāna vietu Saules sistēmas ledaino pavadoņu saimē."
"Lai novērstu ledus un cieto iežu atdalīšanos, jums jāpārliecinās, ka ledus pārāk nesasilst," teica viens no pētījuma līdzautoriem Deivids Stīvensons no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. "Tas nozīmē, ka Titāns veidojās lēnām aptuveni miljons gadu ilgā laika periodā jau pēc tam, kad bija izveidojusies Saules sistēma."
Fakts, ka Titāna iekšienē ledus nav nodalījies no cietajiem iežiem, liecina, ka Titāns nav līdzīgs Jupitera pavadonim Ganimēdam, bet vairāk atgādina citu Jupitera pavadoni - Kallisto. Lai arī visi šie pavadoņi ir aptuveni vienāda izmēra, ir skaidrs, ka to izcelsme un evolūcija ir atšķirīgas.
Cassini mērījumi palīdzēja izveidot Titāna gravitācijas karti. Lai tādu uzkonstruētu, zinātniekiem vajadzēja izmērīt visniecīgākās Cassini ātruma izmaiņas, kad tas lidoja garām Titānam. Šie pārlidojumi notika laika posmā no 2006. gada februāra līdz 2008. gada jūlijam, kad zonde lidoja garām pavadonim 1300 - 1900 kilometru attālumā.
"Titāna gravitācija maigi izmainīja Cassini orbītu, kad zonde lidoja garām pavadonim. Šīs izmaiņas tika izmērītas ar Tālo kosmisko sakaru tīkla ierīcēm," teica Lučiāno Less. "Tas bija sarežģīts eksperiments."
Šie rezultāti neatklāj, vai zem Titāna virsmas ir okeāns, bet zinātnieki uzskata, ka šī hipotēze ir visai ticama un pētījumi tiks turpināti. Novērojot Saturna izraisītās plūdmaiņas, varētu teikt, ka šāds apslēptais ūdens slānis eksistē.
"Turpmākie pārlidojumi palīdzēs noskaidrot vai garoza mūsdienās ir bieza vai plāna," teica Džonotans Lunine no Romas universitātes. "Savukārt šī informācija mums palīdzēs saprast kā metāns, kas ir Titāna aktīvais šķidrums, ir atjaunojies laika gaitā."
NASA JPL
Komentāri
