Saturna ekvinokcija
Publicēts: 22.09.2009
No visām neskaitāmajām ekvinokcijām, kuras piedzīvojis Saturns savas pastāvēšanas laikā, tikai šajā ir nolūkojies Zemes pārstāvis. Automatizētais pētnieks Cassini ir nofotografējis Saturnu visā tā krāšņumā, lai arī zemieši, kas savu kāju nekad nespers tik tālu prom no Zemes, varētu baudīt Saules sistēmas gredzenotā milža varenību.
No Zemes šogad maksimālo Saturna ekvinokciju vērot nebija iespējams, bet Cassini, atrodoties aptuveni 20 grādus virs gredzenu plaknes, varēja fotografēt šo reto notikumu. Ar platleņķa kameru tika iegūti 75 attēli, kas sakombinēti šajā fantastiskajā mozaīkā.
Tā kā Saules stari krīt paralēli gredzenu plaknei, paši gredzeni kļūst manāmi tumšāki un to radītā ēna uz Saturna izskatās kā pavisam šaura strīpiņa. Struktūras, kas atrodas ārpus plaknes, izgaismojas un met garas ēnas. Šāda aina ir vērojama tikai dažus mēnešus pirms un pēc ekvinokcijas. Cassini izdevās pamanīt ne tikai jau zināmo pavadoņu ēnas, bet atklāt agrāk neredzētas struktūras milzīgajos gredzenos.
Kreisajā apakšējā attēla daļā redzams pavadonis Januss, kura diametrs ir aptuveni 179 kilometri. Epimetejs (113 km) - vidusdaļā zem gredzeniem. Pa labi no gredzeniem redzama Pandora (81 km). F gredzenā, attēla labajā pusē redzams niecīgais Atlass (30 km). Lai pavadoņus varētu ieraudzīt labāk, to spožums attiecībā pret planētu tika palielināts.
Rudens ekvinokcija uz Zemes šogad iestāsies 23. septembrī 18 minūtes pēc pusnakts pēc Latvijas laika (00:18).
Ciclops
Komentāri
