Saturna dubultblāzma
Publicēts: 13.02.2010
Saturns ir viens no interesantākajiem objektiem Saules sistēmā. Milzīgo gredzenu ieskauto planētu, ap kuru riņķo ne mazāk noslēpumaini un intriģējoši pavadoņi, līdzīgi kā Zemi, skar Saules vējš, izraisot mums labi pazīstamās polārblāzmas. Šoreiz Habla teleskopa komandai ir izdevies nofotografēt polārblāzmas vienlaicīgi abos polārajos reģionos.
Saturna gads ir gandrīz 30 Zemes gadi. Tikai divreiz Saturna gadā zemiešiem parādās iespēja nofotografēt abus polāros reģionus vienlaicīgi. Jau kopš 1990. gada Habla teleskops fotografē gredzenoto planētu. 2009. gads bija viens no retajiem, kad bija redzami abi Saturna poli un gredzeni ar aso malu sagriezti pret Zemi. Tuvojās ekvinokcija un abus polāros reģionus vienmērīgi izgaismoja Saule.
Zinātnieki izmantoja izdevību un ne tikai nofotografēja Saturnu vienreiz, bet, veicot sistemātiskus novērojumus, reģistrēja izmaiņas polārajos reģionos ilgākā laika periodā. Izveidotajā video failā apvienoti novērojumi no 2009. gada janvāra un marta. Šajā laika posmā astronomi pētīja polārblāzmas gan dienvidu, gan ziemeļu polā. Ņemot vērā, ka nākamā iespēja ir tikai pēc 15 gadiem, šie varētu būt pēdējie un labākie Habla teleskopa veiktie novērojumi Saturna ekvinokcijas laikā.
Lai arī Saturns atrodas daudz tālāk no Saules nekā Zeme, Saules ietekme arī tur ir jūtama. Saules vēja daļiņas sasniedz visas planētas. Kad šī straume sasniedz objektu, kuru ieskauj magnētiskais lauks, piemēram, Saturnu, magnētiskais lauks noķer šīs lādētās daļiņas un tās pārvietojas pa lauka līnijām starp abiem polārajiem reģioniem. Magnētiskais lauks ir spēcīgāks polu apvidos un daļiņām ir tendence tur koncentrēties. Tur tās mijiedarbojas ar augšējo atmosfēru slāņos esošajām gāzēm, jonizējot atomus un radot polārblāzmas, kuras uz Zemes mēs pazīstam kā ziemeļblāzmas un dienvidblāzmas.
Pirmajā acumirklī šķiet, ka Saturna polārblāzmas ir identiskas abos polos, tomēr sīkāka datu analīze atklāja, ka tās ir atšķirīgas. Šī ir svarīga informācija, kas palīdz labāk izprast Saturna magnētiskā lauka struktūru. Ziemeļblāzmas ovāls ir nedaudz mazāks un intensīvāks nekā dienvidpolā novērotais, kas liecina, ka Saturna magnētiskais lauks nav vienmērīgs ap visu planētu. Tas ir nedaudz spēcīgāks ziemeļpola reģionā. Tā rezultātā ziemeļpola apvidū daļiņām tiek piešķirta lielāka enerģija, apstiprinot 2004. gadā zondes Cassini iegūtos datus.
Space Telescope
Komentāri
