Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pac-Man uz Mimasa (2215/0)


Publicēts: 8.04.2010

Saturna sistēma turpina pārsteigt. Jaunākajā ledainā pavadoņa Mimasa temperatūras kartē, kura sastādīta, izmantojot NASA zondes Cassini datus, redzamas neparastas formas reģions, kas atgādina 1980to gadu videospēles personāžu - Pac-Man, kas gatavojas apēst Heršela krāteri.

"Parasti uzmanību piesaista citi pavadoņi, bet izrādās, ka Mimass ir dīvaināks nekā mēs domājām," teica Linda Spilkere no NASA JPL. "Tas mums ir sagādājis dažas mīklas."

Cassini dati tika savākti 2010. gada 13. februāra pārlidojuma laikā, kad zonde palidoja ļoti tuvu garām pavadonim, kas, pateicoties Heršela krāterim, nereti tiek salīdzināts ar Nāves zvaigzni no filmas "Zvaigžņu kari".

Zinātnieki prognozēja, ka būs vērojamas pakāpeniskas temperatūras izmaiņas. Maksimums tika prognozēts ekvatora apkaimē, kur pavadoni apspīd "pēcpusdienas saule". Pārsteidzoši, bet karstākais apgabals ir rīta saules apspīdētā pavadoņa mala. Tur temperatūra ir aptuveni 92 K. Pārējā pavadoņa temperatūra ir zemāka - aptuveni 77 K. Nedaudz siltāks ir Heršela krāteris un tā apkaime, kur novērota 84 K grādu temperatūra.

Heršela krātera siltums ir izskaidrojams ar to, ka aptuveni 5 kilometrus augstās sienas var saglabāt siltumu krātera iekšienē. Bet V veida formas siltuma izvietojums gan ir mīkla.

"Mēs domājam, ka temperatūras norāda uz virsmas tekstūras atšķirībām," teica Džons Spensers. "Piemēram, tās varētu būt atšķirības starp vecu, blīvu un svaigu sniegu."

Blīvāks sniegs ātrāk aizvada siltumu prom no virsmas, tādēļ tā ir auksta pat dienas laikā. Pūdersniegs ir labāks izolējošais materiāls, kas Saules siltumu saglabā vairāk virspusē, tādēļ virsma sasilst.

Ja arī tekstūra ir noteicošais faktors šāda neparastas formas siltuma izvietojumam, zinātniekiem jānoskaidro, kādēļ pastāv tik asas robežas starp siltajiem un aukstajiem apgabaliem. Iespējams, ka Heršela krātera veidošanās brīdī izkusa ledus un ūdens izplatījās pa pavadoņa virsmu. Tad varēja izveidoties blīvs ledus slānis. Tomēr nav izprotams kā šis slānis ir saglabājies neskarts līdz mūsdienām, jo meteorītu un atlūzu triecienu gadījumā tam vajadzētu būt sadauzītam un pārklātam ar svaigāku sniega kārtiņu.

Jaunākajos attēlos atklājās vēl viens pārsteigums. Līdz šim tika uzskatīts, ka E gredzena materiālam vajadzētu regulāri iekrāsot Mimasu gaišos toņos. Attēlos redzamas daudzas tumša materiāla švīkas un plankumi. Iespējams, ka tādā veidā noveco pavadoņa virsma. Laika gaitā uz Mimasa virsmas sakrājas silikāti un ar oglekli bagātas daļiņas. Kad Saules ietekmē gaišais ledus iztvaiko, paliek tumšākais materiāls. Gravitācijas ietekmē tas pārvietojas lejup pa krāteru sienām. Līdzīgi procesi ir novēroti arī uz citiem Saturna pavadoņiem. Mimass ir īpašs tādēļ, ka tas regulāri tiek atjaunots ar daļiņām no E gredzena.

"Process nav novērojams tikai uz Mimasa, bet jaunākie šī pavadoņa attēli palīdzēs mums labāk izprast šo fenomenu," teica Pauls Helfenšteins no Kornela universitātes.

NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE