Nemierīgais Saturns
Publicēts: 27.03.2010
Kad parastā amatieru teleskopā aplūkojat Saturnu, šķiet, ka tas ir pats miera iemiesojums - burvīga lodīte ar gredzenu. NASA zonde Cassini, kas nu jau daudzus gadus riņķo ap milzu planētu, ir pārliecinājusi ne tikai zinātniekus, ka sistēma ir nemiera pilna.
"Šī trokšņainā sistēma ļauj mums iztēloties, kā Saules sistēma varēja izskatīties pašos pirmsākumos," teica Linda Spilkere no NASA JPL. "Šādus datus iespējams iegūt tikai ar orbītā esošu kosmosa kuģi un mēs ar nepacietību gaidām, kādus pārsteigumus Saturns sagādās nākamo septiņu gadu laikā."
Cassini datos redzams, ka sadursmes Saturna gredzenos ir regulāra parādība. Ledus gabali aiz sevis atstāj dažāda izmēra atlūzu astes. Mazie pavadoņi rausta gredzena materiālu šurpu un turpu un, kopā ar Saturna gravitāciju, neļauj izveidoties jauniem pavadoņiem.
Ekvinokcijas laikā, kad Saule apspīd gredzenu aso malu, Cassini pārliecinājās, ka gredzeni, kas parasti ir plakani un dažus desmitus metrus biezi, var tikt iesvārstīti. Šie viļņi var sasniegt pat vairāku kilometru augstumu.
Tāpat, pateicoties Cassini datiem, ir izdevies noskaidrot, ka gredzeni pārsvarā sastāv no ūdens ledus ar neizprotamu sarkanīgu piejaukumu, kas varētu būt rūsa vai organiskās molekulas, kādas uz Zemes sastopamas sarkanajos dārzeņos.
"Ir fantastiski vērot kā gredzeni atdzīvojas jūsu acu priekšā, mainās, ir krāsaini un kļūst telpiski," teica Džefs Kuzzi no NASA. "Kad es biju students, pat vislabākajos teleskopos gredzeni izskatījās viendabīgi, bet Cassini ļāva mums tos iepazīt neiedomājami tuvu."
Tamass Gombosi, kas veica Saturna atmosfēras, jonosfēras un magnetosfēras izpēti, aprakstīja, ka Cassini palīdzēja zinātniekiem izpētīt un izprast dienvidpola virpuli, kura diametrs ir 20 līdz 40 reizes lielāks par viesuļvētras diametru šeit uz Zemes. Cassini ļāva ielūkoties neparastajā sešstūra formas plūsmā, kas ieskauj ziemeļpolu. Cassini komandas zinātnieki ir aprēķinājuši Saturna vēja ātrumus dažādos platuma grādos. Vēja atruma atšķirības ir aptuveni 10 reizes lielākas nekā uz Zemes.
Pateicoties Cassini datiem, redzams, ka nelielais pavadonis Encelads, nevis Saule vai lielākais pavadonis Titāns, ir iespaidīgākais lādēto daļiņu avots Saturna sistēmā. Tieši Encelada lādētās daļiņas ir viens no faktoriem, kas nodrošina polārblāzmas uz Saturna.
Nenoliedzami, Cassini bagātīgā datu plūsma ir radījusi daudz jaunu noslēpumu. Piemēram, Cassini attēlos redzami lodveida objekti, kas reizēm šķērso vienu no ārējiem gredzeniem - F gredzenu. Nav zināms no kurienes tie nāk, nedz arī kādēļ tie tik ātri pazūd.
Saturna "kilometriskā starojuma" izpēte ir nevis atrisinājusi debates par Saturna griešanās ātrumu, bet drīzāk tās uzjundījusi. Šis radio starojuma veids ļāva noskaidrot Jupitera griešanās ātrumu, bet Saturna gadījumā ir krietni vien sarežģītāk, jo Voyager iegūtie dati būtiski atšķiras no tiem, ko Cassini ir savācis sešu gadu laikā. Kas ir šo atšķirību iemesls?
"Cassini ir atbildējis uz jautājumiem, kurus mēs, nebūdami pietiekami gudri, nebūtu pat uzdevuši, bet ir radījis virkni jaunu," teica Kuzzi.
Cerams, ka jaunais pagarinājums, kas ilgs līdz 2017. gadam, palīdzēs atbildēt uz šiem jautājumiem... un radīt jaunus.
NASA JPL
Komentāri
