Kā pa dziedziņu
Publicēts: 7.09.2008
Saturna ģimene ir neiedomājami milzīga - 52 vārdā nosaukti pavadoņi, vairāki, kas vēl klīst visumā bez vārda un aptuveni 150 mazāki pavadonīši, kas riņķo A gredzenā. Daži no pavadoņu saimes ir tik milzīgi, ka varētu tikt klasificēti kā pundurplanētas. Uz Titāna pat ir atmosfēra. Šoreiz gan pastāstīsim par diviem ne tik lieliem pavadoņiem, kurus pavisam nesen ir nofotografējis Cassini.
Jaunākajos Cassini attēlos redzami gredzenu pusloki vai arkas, kas stiepjas pirms un pēc mazajiem pavadoņiem Antesa un Metones. Tuvējo pavadoņu gravitācijas spēki ir noteicošais faktors, vai šāds orbītas "diedziņš" izveidojas vai nē.
Gan Antesa, gan Metones orbītas atrodas vietā, ko dēvē par rezonansi. Tuvumā esošā, lielākā pavadoņa Mimasa gravitācija ietekmē abu orbītas. Gravitācijas rezonanses ir radījušas vairākas Saturna gredzenu struktūras. Mimass regulāri pievelk abus pavadoņus, tādejādi abi pavadoņi tiek it kā raustīti uz priekšu un atpakaļ. "Kad mēs atklājām, ka Antesa un Metones gredzenu arkas atbilst reģionam, kurā šie pavadoņi Mimasa rezonanses ietekmē tiek svārstīti uz priekšu un atpakaļ, mums bija skaidrs, ka esam atraduši iespējamo cēloņsakarību," pastāstīja Niks Kūpers no Londonas universitātes.
Zinātnieki uzskata, ka abu mazo pavadoņu tikko pamanāmās gredzenu arkas sastāv no materiāla, kas izsists no abiem klints bluķiem sadursmēs ar mikrometeorīdiem. Šis materiāls neizplatās visā orbītā un neviedo pilnu gredzenu, pateicoties Mimasa rezonansei. Šī mijiedarbība notur materiālu šaurā apvidū pirms un pēc pavadoņa, it kā iezīmējot tā orbītas ceļu.
Antesa arka tika atklāta pirmoreiz. Savukārt Metones arka tika fiksēta jau agrāk, bet jaunākie attēli ir kā papildus pierādījums tās eksistencei. Arī citiem pavadoņiem ir novērotas šādas gredzenveidīgas struktūras - Pānam, Jānusam, Epimetejam un Pallenei. Līdzīga arka vērojama G gredzenā.
"Iespējams, ka šeit darbojas tāds pats princips, kā G gredzena arkas gadījumā," piebilda Cassini projekta dalībnieks Metjū Hedmans no Kornela universitātes Itakā. Arī G gredzena arka ir Mimasa "roku darbs". "Patiešām, Antesa arka ir līdzīga atlūzām, kuras esam novērojuši G gredzenā, kur lielākās daļiņas ir skaidri saskatāmas. Gadījumā, ja Antess tiktu sadragāts, izveidotos līdzīga struktūra tai, kas redzama G gredzenā," piebilda Hedmans.
Padziļināti izpētot arkveidīgās struktūras, zinātnieki secināja, ka Antesa, Metones un G gredzena arkas ir stabilas struktūras. Savukārt materiāls, kas atrodas Pallenes, Jānusa un Epimeteja orbītu ceļā, nav tik stabils un izplatās visapkārt planētai, veidojot pilnu gredzenu.
Sarežģītās attiecības starp pavadoņiem un arkām ir tikai viens no mehānismiem, kas pastāv Saturna sistēmā. "Saturna pavadoņu sistēmā ir daudz piemēru, kad tie gredzenos veido struktūras un ietekmē citu pavadoņu orbītas. Izprotot šīs attiecības un to izcelsmi, mēs labāk varēsim interpretēt Cassini attēlos redzamo," piebilda profesors Karls Murreijs no Londonas univeristātes.
NASA JPL
Komentāri
