Iedvesma eglīšu rotājumiem
Publicēts: 26.12.2013
Mūsdienās arvien populārākas kļūst apadītas, apšūtas un visādi citādi apdarinātas eglītē karināmās bumbiņas. Aplūkojot kārtējos NASA kosmiskā aparāta Cassini attēlus, kuros redzams Saturns un tā slavenākie pavadoņi - Encelads un Titāns, šķiet, ka šīs kosmiskās bumbas un to krāsojums varētu iedvesmot kādu rokdarbnieci vai rokdarbnieku.
"Jau desmitajās Ziemassvētku brīvdienās, kuras Cassini pavada Saturna sistēmā, mēs ceram, ka šie attēli ikvienam pasaulē liks aizdomāties, cik vērtīga un nozīmīga ir šīs tālās un brīnišķīgās planētas sistēmas izpēte un tajā paveiktie atklājumi," pastāstīja Cassini fotografēšanas un attēlu apstrādes komandas vadītāja Kerolaina Porko. "Cassini komanda visiem vēl priecīgus svētkus."
Attēlos redzams ledainais Encelads un tā saplaisājusī virsma. Šis nelielais pavadonis ir slavens ar saviem geizeriem, kas atrodas dienvidpola apkaimē. Lielākā daļa no geizeru izmestajām daļiņām nokrīt atpakaļ uz Encelada virsmas sniega veidā. Neliela daļa pārvar Encelada gravitāciju un pievienojas plašajam un difūzajam E gredzenam. Zinātnieki uzskata, ka šie geizeri ir tiešā veidā savienoti ar zemledus ūdenskrātuvi, kuras ūdens ir bagāts ar sāļiem un organiskajām vielām. Šis ir viens no retajiem objektiem Saules sistēmā, uz kura pastāv mums pazīstamām dzīvības formām labvēlīgi apstākļi.
Bez Saturna un Encelada attēlu kolekcijā vēl ir redzams Saturna lielākais pavadonis Titāns, kas tinies oranžajā atmosfēras dūmakā, caur kuru lūkojoties Cassini kamera pamanīja tumšus plankumus pavadoņa polu apkaimē. Tās ir šķidra metāna un etāna jūras un ezeri. Titāns ir otrs objekts Saules sistēmā, uz kura virsmas pastāv šķidrums, lai gan šajā gadījumā tas nav ūdens, bet gan ogļūdeņraži. Sevišķi interesants ir attēls, kurā uz dūmakainā Titāna fona redzams dienvidpola virpulis. Zinātnieki pieņem, ka Titāna atmosfēra un virsma dažos aspektos līdzinās pirmatnējās Zemes apstākļiem.
Planēta, kuras pakļautībā atrodas šie neparastie pavadoņi, ir ne mazāk interesanta. Cassini darbs šajā sistēmā ir palīdzējis atbildēt uz daudziem jautājumiem gan par pašu gredzenoto planētu, gan tās daudzajiem mēnešiem.
"Kamēr Cassini nebija ieradies Saturna sistēmā, mēs nezinājām par ogļūdeņraža ezeriem uz Titāna, par aktīvajiem Encelada geizeriem un sarežģītajiem rakstiem Saturna polu apkaimē," teica Cassini projekta zinātniece Linda Spilkere no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Brīnišķīgie attēli, tādi kā šie, atgādina, ka Cassini mums ir sagādājis zināšanas, kuras mēs ar prieku līdzdalām ikvienam."
Cassini startēja 1997. gadā un atrodas Saturna sistēmā vairāk nekā deviņus gadus. Plānots, ka misija turpināsies līdz 2017. gadam, lai novērotu gadalaiku maiņu gredzenotās planētas sistēmā.
NASA JPL
Komentāri
