ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Cassini un Encelads


Publicēts: 12.03.2008

Šodien, 2008. gada 12. martā NASA automatizētais kosmosa kuģis Cassini lido garām vienam no intriģējošākajiem Saturna pavadoņiem - Enceladam. Vistuvākajā punktā pavadonis atradīsies tikai 50 km attālumā no pavadoņa virsmas.

Encelads ir sestais lielākais Saturna pavadonis. Tā masa un gravitācija nav bijusi pietiekama, lai pavadonis izveidotos par pilnībā sfērisku objektu. Enceladu atklāja Viljams Heršels 1789. gadā. Līdz Voyager lidojumiem gar Saturnu 1980. un 1981. gadā par pavadoni nebija nekas daudz zināms. Voyager atklājumi bija pārsteidzoši. Pavadonis atstaro aptuveni 90% no saņemtās gaismas. Tas ir objekts ar visaugstāko atstarošanas spēju Saules sistēmā. Šāds atklājums lika domāt, ka Encelada vismu klāj ledus un sniegs. Jau toreiz sāka attīstīties idejas par ledus vulkāniem uz nelielā pavadoņa. Kad Saturna sistēmu sasniedza Cassini, zinātnieki par Enceladu uzzināja daudz jaunu un intriģējošo faktu.

Cassini šoreiz ne tikai fotografēs pavadoņa virsmu, bet dienvidu pola apvidū izlidos cauri Encelada geizeru izsviestajam materiālam 200 kilometru augstumā. Iepriekšējā reizē, 2005. gadā, kad Cassini nolidoja gar Enceladu, zinātnieki ieguva pierādījumus, ka uz pavadoņa eksistē geizeri, kas "izpūš" kosmosā ledus daļiņas. Tiek uzskatīts, ka Saturna un Encelada savstarpējā mijiedarbība uzkarsē pavadoņa kodolu. Šim siltumam kaut kā ir jāizlaužas un tādēļ veidojas plaisas un geizeri.

Ledus daļiņas no Encelada izraujas ar ātrumu 1285 km/h. Geizeru izsviestais materiāls ir atrodams attālumā, kas trīs reizes pārsniedz paša pavadoņa diametru. Tiek uzskatīts, ka šie ledus gabaliņi regulāri papildina vienu no Saturna gredzeniem - E gredzenu, kā arī veido pastāvīgu halo ap pašu pavadoni.

Šajā lidojumā Cassini "izgaršos un apostīs" niecīgās ledus daļiņas un gāzes, lai saprastu kā tās veidojas un no kā sastāv.

"Ir diva tipa daļiņas, kas nāk no Encelada - vienas ir tīrs ūdens ledus, otras ir ūdens ledus sajaukts ar kaut ko," pastāstīja Saša Kemfs no Planka institūta Vācijā. "Mēs domājam, ka tīrās ledus daļiņas atlec no pavadoņa virsmas, bet jauktās daļiņas nāk no pavadoņa iekšienes. Šis lidojums parādīs vai mūsu teorija ir pareiza vai nē."

Šis ir pirmais no plānotajiem četriem lidojumiem garām Enceladam 2008. gadā. Ja zinātniekiem neizdosies iegūt vēlamo materiālu, viņiem būs iespēja to atkārtot. Nākamais lidojums garām 500 km lielajam pavadonim ir plānots 2008. gada augustā.

Iespējams noskatīties JPL sagatavotu video materiālu par to kā notiks šis lidojums gar Enceladu.

Universe Today, NASA/JPL, Astroprof

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!