#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saturns

Pludmales sezona uz Titāna ir atklāta

Pludmales sezona uz Titāna ir atklāta (2126/0)


Publicēts: 31.07.2008
NASA Cassini kosmosa kuģis joprojām riņķo ap Saturnu un tā pavadoņiem, īpašu uzmanību veltot Titānam un Enceladam. Jaunākā informācija no NASA liecina, ka Cassini komanda ir atklājusi šķidru ogļūdeņražu ezeru netālu no pavadoņa dienvidpola.
Cassini saož organisko ķīmiju

Cassini saož organisko ķīmiju (2815/0)


Publicēts: 27.03.2008
Starspace.lv ir atrodami vairāki raksti par Cassini lidojumu pāri Encelada ledus geizeriem. Šodien zinātnieki ir publicējuši pārsteidzošus datus - Cassini instrumenti ir sajutuši organisko vielu klātbūtni no geizeriem izplūstošajā ledus un gāzu maisījumā. Ļoti intriģējoša ziņa...
Pazemes okeāns uz Titāna

Pazemes okeāns uz Titāna (2647/0)


Publicēts: 21.03.2008
Katru reizi palidojot garām Titānam, automatizētais kosmosa kuģis Cassini atklāj kaut ko jaunu par šo Saturna pavadoni. Uz Titāna virsmas ir saskatīti ogļūdeņraža ezeri un jūras. Šobrīd Cassini ir sagādājis pierādījumus, ka zem pavadoņa virsmas atrodas milzīgs ūdens un amonjaka okeāns.
Cassini un Encelads : atkalredzēšanās

Cassini un Encelads : atkalredzēšanās (2305/0)


Publicēts: 15.03.2008
2008. gada 12. martā, kā jau mēs iepriekš rakstījām, Cassini palidoja garām Saturna pavadonim Enceladam. Caur ledainajiem geizeriem kosmosa kuģis izbrāzās ar ātrumu 15 km/s. Zinātnieki pagaidām turpina apstrādāt iegūtos datus, bet mēs piedāvājam nelielu atskatu uz notikušo.
Cassini un Encelads

Cassini un Encelads (2891/0)


Publicēts: 12.03.2008
Šodien, 2008. gada 12. martā NASA automatizētais kosmosa kuģis Cassini lido garām vienam no intriģējošākajiem Saturna pavadoņiem - Enceladam. Vistuvākajā punktā pavadonis atradīsies tikai 50 km attālumā no pavadoņa virsmas.
Ābols no ābeles tālu nekrīt

Ābols no ābeles tālu nekrīt (5268/1)


Publicēts: 7.03.2008
Līdz šim Saules sistēmas gredzenu karalis bija Saturns, aiz viņa sekoja Jupiters un Urāns. Vairāk kandidātu planētu vidū uz apgredzenoto statusu nebija. Neviens pat nepieļāva domu, ka gredzeni varētu būt pavadonim. Dati, kurus atsūtījis automatizētais kosmosa kuģis Cassini, liek domāt, ka ne tikai planētām var būt gredzeni.
Jauns enerģijas avots!

Jauns enerģijas avots! (2955/0)


Publicēts: 14.02.2008
... atrodas ... uz Titāna! Lieliski, vismaz Zemei nedraud enerģētiskā krīze. Protams, tik vien tāds sīkums kā aizbraukt uz Titānu un atvest līdz Zemei Saturna pavadoņa bagātīgās ogļūdeņražu rezerves.
Cik gara ir Saturna diena?

Cik gara ir Saturna diena? (3447/0)


Publicēts: 23.12.2007
Ja jūs dzīvotu uz Saturna, cik gara būtu diena? Ilgu laiku tas nebija zināms, jo Saturna virsmu slēpj bieza mākoņu sega. Zem tiem, neredzama parastiem novērojumiem, atrodas virsma, kas riņķo ar konstantu ātrumu. Bet... ko nevar saredzēt, to var sadzirdēt.
Lidojošie šķīvīši ap Saturnu

Lidojošie šķīvīši ap Saturnu (3746/0)


Publicēts: 8.12.2007
Žēl, ka nāksies jūs apbēdināt, bet kontakts ar ārpuszemes civilizāciju tomēr nav nodibināts. "Šķīvīši" patiesībā ir daži neparastas formas Saturna pavadoņi, kuru orbītas atrodas gredzenos. Jaunākie atklājumi liecina, ka tie ir radušies apvienojoties ledus un putekļu daļiņām, no kurām veidoti Saturna gredzeni. Zinātnieki domā, ka šis jaunais atklājums…
Saturns pārsteidz

Saturns pārsteidz (2913/0)


Publicēts: 2.12.2005
Kopš 1980. gadā Voyager 1 uz Zemi nosūtīja detalizētus Saturna F gredzena attēlus, zinātnieki joprojām cīnās, lai izprastu šī gredzena dīvainās īpašības.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE