Rijīgais, zaglīgais Neptūns
Publicēts: 1.04.2010
Iespējams, ka kādreiz Neptūns ir aprijis Zemei līdzīgu, bet daudz masīvāku planētu, kas atradusies Saules sistēmas nomalē, papildus nozogot tās pavadoni. Šis process varētu izskaidrot siltumu, kuru izstaro ledus milzis, kā arī tā pavadoņa Tritona neparasto orbītu.
Paša Neptūna eksistence pavisam nesen vēl bija noslēpumā tīta. Putekļu mākonis, no kura veidojās planētas, visticamāk, kļuva arvien plānāks, attālinoties no Saules. Ja materiāla kļuva arvien mazāk un mazāk, nav skaidrs, kā varēja izveidoties divas milzu planētas - Urāns un Neptūns.
Bet ja nu tās veidojās tuvāk? 2005. gadā zinātnieku grupa izvirzīja hipotēzi, ka milzu planētas ir veidojušās tuvāk Saulei un vēlāk migrējušas uz sistēmas nomali. Iespējams, ka šajā procesā Urāns un Neptūns pat ir samainījušies vietām.
Tādejādi šo planētu tagadējā atrašanās vietā varēja būt pietiekami daudz matērijas, lai izveidotos planēta, kura būtu bijusi divas reizes masīvāka par Zemi. Šādi secinājis, pamatojoties uz matemātiskiem aprēķiniem, Arizonas štata universitātes zinātnieks Stīvens Dešs.
Iespējams, ka Neptūna neparastais pavadonis Tritons reiz ir bijis šīs superzemes pavadonis. Tritons ir lielāks par Plutonu un tas riņķo ap Neptūnu pretēji planētas griešanās virzienam, kas liecina, ka tas nav veidojies kopā ar Neptūnu, bet gan ir ticis kaut kur "savākts".
Lai Neptūns varētu noķert Tritonu, pavadonim būtiski vajadzēja zaudēt ātrumu. Viens no veidiem kā to panākt, ir kompanjons, kurš pēc tikšanās ar Neptūnu būtu savācis visu kinētisko enerģiju. 2006. gadā zinātnieki sprieda, ka Tritons ir bijis kopā ar līdzīga izmēra objektu, kurš pēc saskarsmes ar Neptūnu ir aizsviests kosmosā.
Tritons daudz vairāk būtu zaudējis ātrumu, ja tā partneris būtu superzeme. Masīvāks objekts var savākt vairāk kinētiskās enerģijas. Dešs aprēķināja, ka "būtu daudz vieglāk noķert Tritonu, ja tas riņķotu ap kaut ko lielāku".
Neptūns Zemei līdzīgo planētu varēja aprīt. Pēc sadursmes pāri palikušais siltums varētu izskaidrot, kādēļ Neptūns izstaro vairāk siltuma nekā Urāns, kura masa un sastāvs ir līdzīgs Neptūnam.
Savukārt Duglass Hamiltons, kurš ir viens no 2006. gada analīzes dalībniekiem, uzskata, ka mazāki objekti Saules sistēmas pirmsākumos ir bijuši sastopami biežāk, tādēļ iespēja, ka Tritona pavadonis ir bijis tam līdzīgs objekts, ir daudz lielāka. Tomēr viņš neizslēdz variantu, ka Dešam ir taisnība. "Ir vērts tai sekot, lai redzētu, kurp tā novedīs."
New Scientist
Komentāri
