Aukstākais objekts šaipus Koipera joslas
Publicēts: 3.01.2009
Tā ir auksta un tāla pasaule. Tik tāla, ka cilvēka veidota kosmosa zonde to ir apmeklējusi tikai vienreiz. Tik auksta, ka iespējams, ka tieši Tritons ir visaukstākais objekts pirms Koipera joslas. Tomēr tas ir viens no retajiem ģeoloģiski aktīvajiem pavadoņiem.
Tritons ir lielākais, dabīgais Neptūna pavadonis, kuru 1846. gada 10. oktobrī atklāja Viljams Lasels. Tas ir vienīgais lielais pavadonis Saules sistēmā, kuram ir retrogrāda orbīta. Tā diametrs ir 2700 kilometri. Tiek uzskatīts, ka Neptūns šo pavadoni ir izvilcis no Koipera joslas, jo tā sastāvs ir līdzīgs Plutonam un citiem plutoīdiem.
Kad šai tālajai pasaulei garām lidoja Voyager 2, tika pamanīti milzīgi geizeri. Daži no tiem bija vairāk kā 8 kilometru augsti. Geizeri izverda šķidru slāpekli.
Slāpeklis ir valdošais ķīmiskais elements uz Tritona. Slāpekļa ledus klāj virsmu, pavisam plāna slāpekļa atmosfēra atrodas ap pavadoni. Interesanti, ka uz Tritona atmosfēra ir slāņaina. Tajā izšķir troposfēru, kurā ir novērojami laikapstākļi. Šajā reģionā, kas stiepjas aptuveni 8 kilometru augstumā, valda sezonālie vēji. Šeit veidojas slāpekļa ledus daļiņu mākoņi un ar slāpekli bagātu ogļūdeņražu dūmaka. Iespējams, ka tur pat snieg slāpekļa sniegs. Varētu teikt, ka uz Tritona ir novērojams slāpekļa cikls, līdzīgi kā uz Zemes ir novērojams ūdens cikls. Virs plānās troposfēras atrodas citi atmosfēras slāņi, kuru kopējais biezums ir aptuveni 800 kilometri.
Lai arī atmosfēra ir ļoti retināta, patlaban nav zināms, cik īsti blīva tā ir. Voyager dati liecina, ka atmosfēra ir praktiski neesoša, bet novērojumi no Zemes liek domāt, ka atmosfēra ir daudz blīvāka. Iespējams, ka uz Tritona novērojama globālā sasilšana, jo laika posmā no 1989. līdz 1998. gadam temperatūra ir cēlusies par aptuveni 5%. Lai regulāri novērotu šo pavadoni, NASA finansē nelielu projektu Triton Watch. Lai arī temperatūra ir cēlusies, šķidru slāpekli uz virsmas visticamāk neizdotos atrast, jo niecīgais atmosfēras spiediens liek tam tūlīt iztvaikot.
Tritona virsma ir klāta ar ledu - slāpeklis, ūdens, oglekļa dioksīds, nedaudz oglekļa monoksīds un metāns, iesējams, ka arī amonjaks - tas viss tur atrodas sasalušā stāvoklī. Tādēļ, ka virsma ir apledojusi, Tritons ļoti labi atstaro Saules gaismu. Dažās vietās atstarotās gaismas daudzums ir 95% no krītošās gaismas daudzuma.
Tik ļoti zemās temperatūrās ledus uz Tritona darbojas tāpat kā klintis uz Zemes. Tur redzami ledus kanjoni, ielejas un kalnu grēdas, kuras, iespējams, radījusi tektoniskā aktivitāte. Uz Tritona ir vērojams kriovulkānisms. Izsviestā masa nemitīgi pārveido virsmu, tādēļ uz Tritona ir maz sadursmju ceļā veidotu krāteru. Praktiski visi novērotie krāteri ir ledus vulkānu darbības rezultāts. Zināmā mērā šis tālais pavadonis atgādina Jo, tikai krietni vien aukstāks.
Žēl, ka Voyager izdevās nofotografēt tikai 40% no šī interesantā pavadoņa. Patlaban nav zināms, kad cilvēka veidots robots atkal varētu iegriezties šajā sistēmā, jo NASA New Horizons, kas dodas apciemot Plutonu, nesatiksies ar Neptūnu.
Supernova Condensate
Komentāri
