748000000 kvadrātkilometri noslēpumu
Publicēts: 15.01.2008
Tā ir mazākā, Saulei vistuvākā, visblīvākā un vismazāk izpētītākā planēta Saules sistēmā. Dažādos laikos dažādas tautas to ir saukušas daudzos vārdos. Vairums tomēr to pazīst kā Merkuru. Tuvākajās dienās tiks saņemti dati no NASA kosmiskā kuģa Messenger un iespējams daži no noslēpumiem tiks atklāti.
Līdz šim vienīgais kosmosa kuģis, kas apmeklēja Merkuru, bija NASA Mariner 10, kas uzzīmēja karti mazāk kā 45% planētas virsmas. Tātad mums nekas nav zināms par vairāk kā pusi šīs krāteriem izrobotās zemes. Iespējams zemiešus gaida pārsteigumi, jo līdz šim visas planētas ir bijušas īpašas un unikālas. Domājams Merkurs neatpaliks no saviem kaimiņiem.
Iedomājieties milzīgu karstumu (425oC) un ledu vienkopus. Diezgan nereāli, bet līdzšinējie novērojumi liecina, ka uz Merkura varētu būt ledus - paslēpts dziļos, Sauli nekad neredzošos krāteros, kas atrodas planētas polārajos apvidos. Messenger projekta ietvaros tiks meklētas ūdeņraža pēdas. Iespējams ka ēzē tomēr atradīsies kāds vēsāks nostūris.
Tiek lēsts, ka Merkurs lēnām saraujas, jo tā kodols sasalst. Mariner 10 attēlos bija redzams, ka Merkura virsma ir it kā ielocīta no iekšpuses, veidojot garas un augstas kinšu grēdas. Messenger pētīs planētas nezināmo pusi un arī tās magnētisko lauku, lai izzinātu kādas izmaiņas notiek planētas dzīlēs.
Dīvaini, bet šai niecīgajai planētai ir arī sava atmosfēra - retināta un plānā slānī, bet tā tomēr pastāv. Gāzes pastāvīgi aizplūst kosmosā, bet atmosfēra no kaut kurienes atjaunojas. Zinātniekiem nav skaidrs tās izcelsmes avots. Iespējams, ka ūdeņradi un hēliju piegādā Saules vējš. Citas gāzes varbūt iztvaiko no planētas virsmas vai tajā ieskrējušajiem asteroīdiem.
Kā pilnīgi negaidīta ziņa bija Mariner 10 atklājums, ka Merkuram ir magnētiskais lauks. Teorētiski planētām ir magnētiskais lauks, ja tām ir izkusis kodols un tās griežas samērā ātri ap savu asi. Merkura diennakts ir 59 Zemes diennaktis, kas ir ilgs rotācijas periods, kā arī tas ir tikai 1/3 no Zemes izmēra, kas nozīmē, ka tā kodols sen jau ir atdzisis.
Merkurs ir neparasti blīvs, kas liek domāt, ka tā dzelzs kodols aizņem aptuveni 2/3 no planētas masas, kas ir 3/4 no kopējā diametra. Viena no teorijām apgalvo, ka Merkura rašanās procesā nemitīgo sadursmju rezultātā lielākā daļa Merkura ir "nodauzīta nost", vienlaikus pievirzot planētu tuvāk Saulei. Otra teorija ir, ka Merkurs ir izveidojies tur, kur tas tagad ir un tieši tāds kāds šobrīd ir redzams, ja neskaita virsmas mainīgos izrobojumus.
Varbūt tieši Messenger kosmosa kuģim izdosies atbildēt uz šiem jautājumiem un atklāt dīvainās planētas noslēpumus. Dzīvosim, redzēsim.
SPACE.com
Komentāri
