Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Planētas un kartupeļi (2912/0)


Publicēts: 28.04.2010

Kad Plutonu atklāja 1930. gadā, tam piešķīra pilntiesīgas, Zemei un Jupiteram līdzvērtīgas planētas statusu. Tagad tas ir viens no daudzajiem ledainajiem objektiem, kas atrodas aiz Neptūna orbītas Koipera joslā. 2006. gadā Plutons no planētas statusa tika pazemināts līdz mazajai planētai.

Jaunākajos pētījumos, kurus veica Austrālijas nacionālās universitātes zinātnieki, ir izdevies noskaidrot, ka Saules sistēmā ir daudz vairāk mazo planētu nekā agrāk tika uzskatīts.

Starptautiskā astronomijas savienība Saules sistēmas objektus iedala trīs lielās grupās - planētas, mazās planētas un mazie Saules sistēmas objekti. Kad Plutons ieguva mazās planētas statusu, Saules sistēmā bija astoņas planētas, piecas mazās planētas un tūkstošiem mazo objektu jeb ķermeņu.

Čarlijs Lainvīvers un Marks Normans izpētīja Saules sistēmas objektus, lai noskaidrotu, cik tie ir apaļi. Abi Austrālijas universitātes zinātnieki aprēķināja izmēru objektam, kas nosaka robežu starp mazajiem objektiem un mazajām planētām.

Agrāk par mazo planētu uzskatīja objektu, kura rādiuss pārsniedz 400 kilometrus. Abu zinātnieku veiktais pētījums liecina, ka šī robeža jāsamazina līdz aptuveni 200 kilometriem, kas mazo planētu skaitu palielinās vismaz līdz 50 objektiem.

Mazo planētu un mazo objektu atšķirība ir forma. Ja apaļš - tad pieņem, ka tā ir planēta.

"Mazajiem Saules sistēmas ķermeņiem raksturīga neregulāra forma, tie atgādina kartupeļus," teica Lainvīvers. "Ja objekts ir pietiekami liels, ka tā gravitācija ir to izveidojusi apaļu, tad to jāuzskata par mazo planētu. Mēs aprēķinājām, cik lielam ir jābūt cieto iežu objektam un objektam, kas veidots no ledus, lai gravitācijas rezultātā tie kļūtu apaļi. Ledainiem objektiem šis rādiuss ir aptuveni 200 kilometri, kas ir aptuveni puse no patlaban pieņemtā mazās planētas izmēra."

"Robeža starp mazo planētu un mazajiem Saules sistēmas ķermeņiem ir patvaļīgi interpretējama, bet tā balstās uz hidrostatisko līdzsvaru jeb cik apaļš ir objekts," skaidroja Lainvīvers. "Objekta gravitācijas spēja izveidot apaļu objektu ir atkarīga no materiāla. Tādēļ klinšainu objektu gadījumā ir nepieciešami vismaz 300 kilometri, lai no neveikliem kartupeļiem izveidotos sfēra, bet objekti, kuri veidoti no ledus, kļūst apaļi jau tad, kad to rādiuss ir aptuveni 200 kilometri."

Astrobiology Magazine

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE