Kerbers un Stiksa
Publicēts: 3.07.2013
Starptautiskā astronomijas savienība (SAS) ir paziņojusi, ka ceturtajam un piektajam Plutona pavadoņiem, kuri tika atklāti 2011. un 2012. gadā ir piešķirti nosaukumi Kerbers un Stiksa, kurus publiskā balsojumā izvēlējās interesenti. Visvairāk balsis savākušos kandidātus Starptautiskajai astronomijas savienībai izvērtēšanai iesniedza pavadoņus atklājušās zinātnieku grupas vadītājs Marks Šovalters.
Turpmāk Plutona pavadoņi, kas tika dēvēti par P4 un P5, tiks saukti par Kerberu un Stiksu. Abi šie varianti bija starp trim visvairāk balsu ieguvušajiem piedāvājumiem nesen organizētajā publiskajā balsojumā, kurā ikviens varēja izteikt savu viedokli par to, kā nosaukt jaunākos no slavenākās Saules sistēmas mazās planētas pavadoņiem.
Kerberu un Stiksu atklāja 2011. un 2012. gadā ar Habla teleskopa plaša lauka kameru (WFC 3) iegūtajos attēlos. Tādejādi šobrīd ir zināms, ka Plutonam ir pieci pavadoņi.
Kerbers riņķo starp Nikti un Hidru, kas ir pēc izmēriem lielāki Plutona pavadoņi, kurus atklāja 2005. gadā. Savukārt Stiksas orbīta atrodas starp Hāronu, kas ir Plutonam vistuvākais un vislielākais pavadonis, un Nikti. Abu jauno pavadoņu orbītas ir cirkulāras un atrodas tajā pašā plaknē, kur pārējo pavadoņu orbītas. Kerbera diametrs ir 13-34 kilometri, bet Stiksas, kura varētu būt neregulāras formas, diametrs varētu būt 10 līdz 25 kilometri.
Starptautiskās astronomijas savienība pārrauga nosaukumu piešķiršanu debesu objektiem. Atklāšanas brīdī objektiem tiek piešķirti unikāli kataloga ieraksti.
Atklājējiem tiek dota iespēja piešķirt atklātajam objektam arī daudz ērtāk lietojamu nosaukumu. Marks Šovalters no SETI Institūta, kas vadīja Kerberu un Stiksu atklājušo zinātnieku grupu, nolēma aicināt publiku balsot par iespējamajiem Plutona pavadoņu nosaukumiem. Šiem vārdiem bija jābūt saistītiem ar pazemes jeb aizkapa valstību sengrieķu/romiešu mitoloģijā. Balsojumā pirmo vietu ieguva Vulkāns, otro - Kerbers, bet Stiksa ieņēma trešo vietu. Attiecīgi Vulkāns un Kerbers tika iesūtīti Starptautiskajai astronomijas savienībai.
Kādēļ tad Vulkāns nekļuva par Plutona pavadoni. Izrādās, ka šis vārds ir kādreiz izmantots hipotētiskas planētas, kura atrodas starp Merkuru un Sauli, apzīmēšanai. Lai gan mūsdienās ir zināms, ka šāda planēta neeksistē, termins "vulkanoīds" tiek izmantots, lai raksturotu asteroīdus, kas mājo starp Merkura orbītu un Sauli. Kā arī Vulkāns īsti neesot saistīts ar aizkapa valstību. Tādēļ P4 un P5 kļuva par Kerberu un Stiksu - otrās un trešās vietas ieguvējiem.
Kerbers, saskaņā ar sengrieķu mītiem, ir daudzgalvains suns, kas sargāja ieeju aizkapa valstībā, bet Stiksa - dievība, kas pārvaldīja tāda paša nosaukuma upi, kas plūda pazemē.
IAU
Komentāri
cydonia tieši 4.07.2013 domāja šādi:
paldies dievam ka neiedeva vulkānu. man kaut kā neasociējas aukstākā "planēta" saules sistēmā ar kaut ko karstu. bez tam, jutu līdz star trek fanu pulkam, kas par šo ideju bija vienkārši šokā.
tikām new horizons jau 2272 dienas atrodas ceļā uz plutonu.
eta 740 dienas. tb, 2 gadi. tb, nieki vien.
http://pluto.jhuapl.edu/mission/whereis_nh.php
Mārtiņš tieši 1.07.2010 domāja šādi:
Man šķiet, ka latviski tas vārds pareizi skan Cerbers.
Redaktors tieši 1.07.2010 domāja šādi:
Šajā gadījumā, visticamāk, nāksies palikt pie Kerbers, jo Cerbers jau ir asteroīds. Iespējams, var vēl tuvāk oriģinālam - Kerberos.