ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Haosa valstība


Publicēts: 4.06.2015

Gandrīz visi pavadoņi Saules sistēmā ap galveno objektu riņķo ar tādu pašu ātrumu, ar kādu tie griežas ap savu asi. Starp šiem pavadoņiem ir arī Mēness. Tādēļ, skatoties no Zemes, mēs redzam aptuveni vienu un to pašu Mēness pusi. Kā liecina jaunākie pētījumi, kuros izmantoti Habla teleskopa savāktie dati, Saules sistēmā ir vieta, kur, atrodoties uz galvenā objekta, jūs varētu salīdzinoši īsā laika periodā apskatīt visas pavadoņa puses. Nekādu noslēpumu, nekādu slepeno bāzu, nevienas vietas, kur noslēpties citplanētiešiem. Viss kā uz delnas!

Pētījumu rezultāti liek domāt, ka vismaz divi no Plutona pavadoņiem rotē haotiski ap savu asi. Tie ir Nikte un Hidra. Tas nozīmē, ka novērotājs, atrodoties uz Plutona virsmas, katru nākamo nakti redzēs citu pavadoņa pusi. Savukārt tiem drosminiekiem, kas dotos uz šiem pavadoņiem, būtu jārēķinās ar dažāda garuma diennakti. Visticamāk, ka arī Kerbers un Stiksa rotē haotiski.

Šo neparasto kustību nosaka sistēmas galvenie objekti - Plutons un Hārons. Tā kā Hārons ir salīdzinoši liels (1/8 daļa no Plutona masas, Mēness ir 1/81 daļa no Zemes masas), tad abi objekti riņķo ap kopēju masas centru, kas atrodas starp abiem objektiem.

"Šie abi objekti ātri rotē viens ap otru, līdz ar to gravitācijas spēki, kuri iedarbojas uz mazajiem pavadoņiem, pastāvīgi mainās," paskaidroja Dags Hamiltons. "Pateicoties mainīgajai gravitācijai, Plutona pavadoņu rotācija ir neprognozējama. Haosu vēl vairāk pastiprina fakts, ka pavadoņi nav apaļi, bet gan vairāk atgādina regbija bumbas."

Pavadoņu kustība Plutona-Hārona sistēmā sniedz lielisku ieskatu iespējamajā planētu kustībā ap dubultzvaigznēm.

"Mēs noskaidrojām, ka haoss varētu būt ierasta bināro sistēmu pazīme," piebilda Hamiltons. "Tas var ietekmēt dzīvību uz planētām, kas riņķo ap dubultzvaigznēm."

Pirmā nojausma par haosu Plutona sistēmā radās tad, kad astronomi konstatēja divu mazo pavadoņu atstarotās gaismas daudzuma variācijas. Aplūkojot Habla teleskopa attēlus, kas uzņemti laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam, bija redzams, ka spožums mainās neprognozējami nevis cikliski.

Dati atklāja vēl kādu sistēmas dīvainību - Kerbers, atšķirībā no citiem pavadoņiem, ir melns kā ogle.

Interesantā veidā ir saistītas arī Niktes, Stiksas un Hidras orbītas. Ja novērotājs atrastos uz Niktes, tad viņš redzētu, ka Stiksa ap Plutonu apriņķo divas reizes periodā, kurā Hidra apriņķo trīs reizes.

Protams, haoss nenozīmē, ka Plutona sistēma gatavojas izjukt. Ir nepieciešamāki ilgstošāki pētījumi, lai noteiktu, cik stabila ir Plutona-Hārona sistēma.

"Plutons mūs turpinās pārsteigt, kad New Horizons lidos tam garām jūlijā," piebilda Marks Šovalters no SETI. "Mūsu darbs ar Habla datiem sniedza priekšstatu par to, kas mūs sagaida turpmāk."

Space Telescope

Komentāri

  1. cipītis tieši 5.06.2015 domāja šādi:

    Gaidu Jūliju.

  2. Jupis tieši 7.06.2015 domāja šādi:

    Mēness ir 1/81 Zemes masas, nevis 1/18.

  3. Otto tieši 8.06.2015 domāja šādi:

    Jupis pareizi saka.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!